Laikā no 2015.gada līdz šā gada augustam par stacionāro fotoradaru konstatējamiem pārkāpumiem uzlikti naudas sodi 3 137 147 eiro apmērā. Savukārt satiksmes drošības uzlabošanā Iekšlietu ministrija (IeM) rosinājusi fotoradaru uzstādīšanu pabeigt 2018.gadā, liecina šodien valdībā uzklausītais ziņojums.
IeM sagatavotajā ziņojumā teikts, ka fotoradari palīdzējuši ne tikai samazināt braukšanas ātrumu valstī, bet atsevišķos "melnajos punktos" nav notikusi neviena traģiska avārija.
IeM norāda, ka, sākot ar 2015.gada 1.novembri, administratīvā pārkāpuma protokoli-lēmumi tiek sūtīti arī ārvalstniekiem. Piemēram, šogad astoņos mēnešos Eiropas Savienībā reģistrēto transportlīdzekļu īpašniekiem nosūtīti 15 989 protokoli-lēmumi par kopējo naudas sodu summu 550 420 eiro, no kuriem samaksāti 54%.
Vērtējot fotoradaru sodu pārsūdzības praksi, IeM norāda, ka saskaņā ar likumu, ja transportlīdzekļa īpašnieks nav vadījis transportlīdzekli, tas var norādīt personu, kas vadījusi attiecīgo spēkratu. 2015.gadā šādā kārtībā transportlīdzekļa īpašnieki ir pārsūdzējuši 39 protokolus, bet 2016.gada astoņos mēnešos - 127. Šie dati liecina, ka transportlīdzekļa īpašnieki izmanto iespēju norādīt patiesos transportlīdzekļu vadītājus.
Ievērojot to, ka viens no iemesliem negadījumiem ar smagām sekām joprojām ir nepareiza atļautā braukšanas ātruma izvēle, būtiska loma atļautā braukšanas ātruma kontrolē ir fotoradariem, kas šobrīd ir izvietoti Rīgā un Pierīgā. IeM atzīmē, ka līdz ar fotoradaru ieviešanu būtisks bojā gājušo skaita samazinājums šogad vērojams Rīgas reģionā, lai gan tas nav vienīgais faktors, kas ietekmē satiksmes drošības stāvokļa izmaiņas.
Veikto pasākumu rezultātā ir samazinājies vidējais transportlīdzekļu braukšanas ātrums un līdz ar to arī ceļu satiksmes negadījumu seku smagums. Lai kopumā panāktu ceļu satiksmes negadījumu un tajos ievainoto personu skaita samazināšanos, nepieciešams aktīvi turpināt ceļu satiksmes uzraudzības pasākumu īstenošanu, tostarp transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroli ar fotoradariem, palielinot to skaitu.
Atsevišķos tā dēvētajos melnajos punktos, kur uzstādīti fotoradari, vairs nav fiksēts neviens satiksmes negadījums ar bojāgājušajiem, kas vēlreiz pierāda, ka fotoradaru efektivitāte ir augsta. Fotoradaru uzstādīšana ir sevi attaisnojusi - ar tiem aprīkotajos ceļu posmos ārpus apdzīvotām vietām pēdējā pusgadā ir tikai viens bojāgājušais, savukārt negadījumu skaits vidēji samazinājies par 55%, salīdzinot ar laiku, kad fotoradari vēl nebija uzstādīti.
Par fotoradaru darbību Valsts policija ir saņēmusi atsauksmes no pašvaldībām, kurās uzstādīti fotoradari. Pašvaldību institūcijas ir atzinušas, ka fotoradaru ieviešana kopumā pozitīvi ietekmē ceļu satiksmes drošību, to uzstādīšanas vietās jūtami samazinājies satiksmes plūsmas ātrums, kā arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, vienlaikus norādot, ka pozitīvu ieguldījumu dotu arī biežāka pārvietojamo fotoradaru izmantošana.
IeM atgādina, ka jau šobrīd virkne pašvaldību savās administratīvajās teritorijās īsteno citus pasākumus, kas vērsti uz ceļu satiksmes drošības paaugstināšanu. Proti, uz autoceļiem tiek izvietotas tehnoloģiskas ierīces, kas parāda vadītājiem to braukšanas ātrumu, citās pašvaldībās ātruma fiksēšanas ierīce pārslēdz luksofora aizliedzošo signālu, tādējādi liekot samazināt ātrumu.
Uzklausot ziņojumu, valdība konceptuāli atbalstīja stacionāro fotoradaru ieviešanu turpināt segt tikai no Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dividendēm.
IeM ziņojumā norādīts, ka fotoradaru ieviešana līdz šim nav notikusi politikas plānošanas dokumentos paredzētajos termiņos. Galvenie iemesli šādai situācijai ir organizatoriski un saistīti ar iepirkuma līgumu slēgšanas aizkavēšanos saistībā ar pretendentu iesniegtajām sūdzībām Iepirkumu uzraudzības birojā.
IeM kā turpmāko fotoradaru ieviešanas risinājumu piedāvā precizēt fotoradaru ieviešanas termiņu. Saskaņā ar plānu iecerēts ieviest 100 fotoradarus četrās kārtās šādos termiņos: pirmajā kārtā, kas ja īstenota pagājušā gadā, ieviesti 16 fotoradari, otrajā kārtā, kas tiek īstenota šogad, plānots uzstādīt 24 fotoradarus, trešajā kārtā 2017.gadā - 20 fotoradarus, bet ceturtajā kārtā 2018.gadā - 40 mērierīces.
Jau ziņots, ka ar stacionāro fotoradaru iegādi nodarbojas CSDD, savukārt pārvietojamo radaru iegāde ir Valsts policijas (VP) pārziņā. VP iepriekš bija izsludinājusi konkursu par pārvietojamo fotoradaru iegādi. Piedāvājumu termiņš šim konkursam vēl nav noslēdzies. Kopumā šajā konkursā plānots iegādāties 15 ierīces, taču to skaits var mainīties atkarībā no finansējuma un pretendentu piedāvātās cenas.