TRAĢĒDIJA BABĪTĒ – vieglprātība trijās paaudzēs
Katrs drīkst turēt, cik suņu vēlas, ja dzīvniekiem tiek nodrošinātas labturības prasības, un tikai saimnieks ir atbildīgs, lai viņa suņi neapdraudētu citus dzīvniekus vai cilvēkus. Cilvēku ievainojis suns tiek eitanazēts tikai pēc atkārtota uzbrukuma, savukārt suns-slepkava jāiemidzina uzreiz. Tāda ir normatīvos noteiktā kārtība.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir institūcija, kas izvērtē, vai suns ir atzīstams par bīstamu. Iestāde no šā pienākuma vēlas atteikties, jo procedūra ir neefektīva. Nu un, ka suns bīstams oficiāli, ja saimnieks viņu jau nākamajā dienā atkal laiž skriet un kost, kur acis rāda. Saimnieks jāpārmāca, ne suns. Tomēr pagaidām kārtība ir vecā un arī meitenītes saplosīšanā vainotos četrus Bordo dogus dienestam nāksies pētīt, kā arī lemt par viņu eitanāziju. Suns, kas asinis pagaršojis, sabiedrībai vairs nav drošs. Neatkarīgā jau rakstīja par briesmīgo nelaimi, kas notika piektdien Babītē. Četri milzu suņi un divi mazi bērni bija atstāti pieskatīšanā vecvecmammai. Kundzei pāri astoņdesmit. Kaut kas notika, kāda niknuma dzirkstele paspruka, un suņi metās bērnam virsū.
Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa stāsta, ka pagaidām PVD oficiālu informāciju nav saņēmis. Taču vai nu policijai, vai nu cietušajai ģimenei nāksies vērsties dienestā. Nav pieļaujama situācija, ka meiteni saplosījušie suņi no dzīvnieku patversmes tiek atdoti uz jaunām mājām. Suņus pašus par sevi gan nevar vainot, jo viņi ir tikai dzīvnieki. «Vieglprātība trijās paaudzēs,» tā notikušo rūgti raksturo PVD darbiniece. Meita atstāja bērnus savai mātei, tā atkal savējai. Un līdzās bija suņi. Turklāt tādi, par kuriem šīs šķirnes audzētāju klubs īpaši uzsver: «Bordo dogs nav šķirne, kura iederas katrā mājā.» Un par attiecībām ar bērniem piekodināts: «Dažiem Bordo dogiem piemīt izteikts mednieka instinkts (instinkts sekot kustošiem objektiem), tāpēc viņus nedrīkst atstāt vienus kopā ar bērniem, kuriem skriešana un spēlēšanās ir dabiska nepieciešamība.» Arī šajā traģiskajā reizē bērni dauzījās pa sniegu.
«Es nenogurstoši skaidroju vecākiem un dzīvnieku saimniekiem - nekad nedrīkst bez pieskatīšanas atstāt dzīvnieku un bērnu. Par zīdaiņiem nevar būt runas! Mirkļi, kuros notiek šie negadījumi, ir ļoti, ļoti īsi,» stāsta dakteris A. Pētersons. Savukārt veterinārārste Lita Konopore paskaidro, kas notiek suņu galvās.
«Saimnieki dzīvniekos cenšas saskatīt tādas rakstura īpašības un uzvedību, kāda mājdzīvniekiem nepiemīt un nevar piemist. Sunim un kaķim nepamatoti tiek piedēvētas prāta spējas un analīze. (..) Pārpratumi veidojas tāpēc, ka daļa pieaugušo paļaujas uz suņa spēju analizēt, uzskatot, ka suns izprot - viņš ir mans saimnieks, bet tas ir viņa bērns, tāpēc man šis bērns ir jāciena.» Taču suns pakļaujas barvedim, bet bērns suņa prātā pilnīgi noteikti tāds nav. Un arī vecvecmāmiņa - ne.