Vidējais ātrums uz valsts galvenajiem autoceļiem šorīt bija 87,9 km/h

© Mārtiņš Zilgalvis/ f64 photo agency

Neskatoties uz to, ka svētdien gandrīz visā Latvijā intensīvi sniga un putināja, bet šorīt braukšanas apstākļi gandrīz uz visiem valsts galvenajiem autoceļiem bija apgrūtināti, atbilstoši VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) laika un satiksmes datu staciju rādījumiem, vidējais ātrums uz atsevišķiem valsts galvenajiem autoceļiem bija lielāks par atļautajiem 90 km/h. Vidējais ātrums valsts autoceļu tīklā šorīt plkst. 8.00 bija 87,9 km/h, bet pa dienu plkst. 14.00 – 91,6 km/h, vēsta Latvijas Valsts ceļi.

Piemēram, šorīt plkst. 8.00 vidējais braukšanas ātrums bija:
uz Vidzemes šosejas 91,4 km/h;
uz Daugavpils šosejas 95,6 km/h;
uz Jelgavas šosejas 99,4 km/h;
uz Liepājas šosejas 95,3 km/h;
uz šosejas Rēzekne - Daugavpils 93,4 km/h;
uz šosejas Tīnūži - Koknese 86,9 km/h.

Savukārt plkst. 14.00 vidējais ātrums uz atsevišķām šosejām bija:
uz Vidzemes šosejas 92,2 km/h;
uz Daugavpils šosejas 94,2 km/h;
uz Bauskas šosejas 95,8 km/h;
uz Liepājas šosejas 93,6 km/h;
uz šosejas Rēzekne - Daugavpils 95,5 km/h;
uz šosejas Tīnūži - Koknese 103,3 km/h.


No svētdienas rīta, kad visā valsts teritorijā bija novērojama intensīva snigšana, un vietām pat putenis, līdz pirmdienas plkst. 6.30 valsts ziemas dienesta uzturēšanas darbi uz valsts galvenajiem autoceļiem veikti vidēji 3-4 reizes. Lielākais darbu apjoms bijis Vidzemē un Pierīgā. Ziemas dienesta darbu valsts autoceļu tīklā nodrošina VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU).

Aicinām autovadītājus informēt par visiem apgrūtinājumiem uz valsts ceļiem, tai skaitā par apledojumu, zvanot pa diennakts bezmaksas telefonu 80005555, kā arī LVC kontos Twitter un FB. Informācija par braukšanas apstākļiem valsts ceļu tīklā pieejama www.lvceli.lv, kā arī aplikācijā Waze.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais