AM: Ikviens Latvijas pilsonis varēs kļūt par rezerves karavīru

 
©Lauris Aizupietis/ f64 photo agency

Aizsardzības ministrija (AM) rosina noteikt, ka ikviens Latvijas pilsonis, kurš nevēlas iestāties Zemessardzē, bet brīvprātīgi vēlas kalpot valstij, varēs iziet militāro apmācību un kļūt par rezerves karavīru.

Ministrija sagatavojusi attiecīgus likuma grozījumus.

Šobrīd Nacionālo bruņoto spēku (NBS) uzskaitē ir aptuveni 7000 rezerves karavīru. AM līdz 2018.gadam plāno apmācīt 3000 rezerves karavīru.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem rezervistus var iesaukt aktīvajā dienestā tikai mobilizācijas gadījumā. Kā norāda AM, lai palielinātu apmācītu rezerves karavīru skaitu, ir nepieciešams dot iespēju Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi pieteikties apmācībām un iestāties dienestā NBS rezervē.

AM sagatavotie likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonis, kas ir sasniedzis pilngadību un nav sasniedzis dienestam rezervē noteikto maksimālo vecumu, ja viņš atbilst likumā noteiktajām prasībām, sev vēlamā laikā, piemēram, atvaļinājumā vai studenti brīvdienu laikā, varēs pieteikties dienestam NBS rezervē un apgūt noteiktu apmācības kursu. Pēc šī kursa sekmīgas pabeigšanas viņu ieskaitīs NBS rezervē rezerves karavīra statusā un iecels attiecīgās vienības rezerves karavīra amatā. Plānots, ka brīvprātīgo Latvijas pilsoņu apmācību veiks NBS, nodrošinot militāro sagatavošanu, kas dotu pamatzināšanas individuālajā un kolektīvajā apmācībā. Šo apmācību varēs iziet pa daļām, un sākotnējais kurss ilgs 24 dienas.

AM pārstāvis Kaspars Galkins aģentūrai LETA skaidroja, ka šādas likuma izmaiņas sagatavotas, lai palielinātu rezerves karavīru skaitu un bruņotajos spēkos brīvprātīgā kārtā iesaistītu tos iedzīvotājus, kuriem nav laika dienēt Zemessardzē.

Zemessardzē dienošajiem vismaz reizi mēnesī ir regulāras mācības. Ja cilvēkam nav iespēju dienēt Zemessardzē un ir aizņemtība privātajā dzīvē vai darbā, tad būs iespēja kļūt par rezerves karavīru, skaidroja Galkins.

Galkins apliecināja, ka pēc apmācību pabeigšanas uz rezerves karavīriem attieksies tie paši nosacījumi kā uz pašreizējo NBS rezervi, kuru šobrīd veido bijušie profesionālā dienesta karavīri. Pēc militārās sagatavošanas rezerves karavīriem ik pa laikam nepieciešams atsvaidzināt zināšanas, tāpēc NBS rezerves karavīru iesauks uz kārtējām mācībām, kuras notiks daudz retāk, salīdzinot ar Zemessardzē dienošajiem.

Visi, kas piedalīsies rezerves karavīru mācībās, tostarp sākotnējā apmācībā, no valsts saņems dienasnaudu, norādīja Galkins.

Grozījumi arī paredz jaunsargu vecumā no 18 gadiem, kuri atbilst likumā noteiktajām prasībām, ir brīvprātīgi pieteikušies, apguvuši un sekmīgi nokārtojuši aizsardzības ministra apstiprināto jaunsargu interešu izglītības programmas speciālā kursa noslēguma pārbaudījumus un devuši karavīra zvērestu, ieskaitīšanu NBS rezervē ar pakāpi - kareivis. Šīs mācības ir speciālais kurss, kura apgūšanu jaunsargs izvēlēsies brīvprātīgi, kas pielīdzināms zemessarga pamatapmācības programmai un paredzēts vienīgi tiem 18 gadu vecumu sasniegušajiem jaunsargiem, kuri vēlas savu profesionālo dzīvi saistīt ar dienestu bruņotajos spēkos.