Prokuroru uzliktie nepamatotie "mantas" aresti t.s. Lemberga prāvā radījuši apjukumu ne tikai uzņēmēju vidū, bet arī valsts institūcijās; tiesa sāk izskatīties pēc uzņēmējsabiedrības dalībnieku sapulces; prokuroriem veiksmīgi izdevies Krimināllietu kolēģiju iesaistīt mantisku strīdu risināšanā – šādus un vēl skarbākus viedokļus nācās dzirdēt šā skandalozā kriminālprocesa pagājušās piektdienas cēlienā, kurā atkal tika diskutēts par civiltiesiskiem jautājumiem.
Atšķirībā no iepriekšējām reizēm šoreiz prokuroru rīcību skarbi kritizēja cietušo miljonāru pārstāves – bijusī tiesnese Ineta Malahovska un advokāte Iveta Vietniece. Šī bija pirmā reize, kad prokurori par savu darbu saņēma ledusaukstas kritikas šalti no savu tuvāko sabiedroto – cietušo miljonāru pārstāvēm.
Savukārt aizstāvības puse, kura iepriekš mēģināja uz prokuroru darbības nepamatotību norādīt ar nopietnu analīzi, šoreiz pārsvarā ironizēja un dzina jokus.
No kolorītajām debatēm varēja secināt: šķiet, tiesas sastāvs tiesneša Borisa Geimana vadībā nonācis nepatīkamas izšķiršanās priekšā – vajadzēs tomēr iedziļināties šā kriminālprocesa mantiskajos jautājumos, kurus tiesa līdz šim centās ignorēt.
Kapitalizēs zaudējumus?
Diskusiju šoreiz izraisīja SIA Noord Natie Ventspils termināls (NNVT) amatpersonas lūgums Krimināllietu tiesu kolēģijai atļaut šai uzņēmējsabiedrībai samazināt pamatkapitālu.
Samazinot pamatkapitālu, parasti tiek palielināta atlikušo pamatkapitāla daļu vērtība. Šis ir viens no veidiem, kā dalībniekiem izmaksāt dividendes, izvairoties no nodokļu maksāšanas. Tomēr šajā gadījumā NNVT dalībnieki, samazinot pamatkapitālu, ir nolēmuši darīt kaut ko unikālu – "kapitalizēt zaudējumus".
NNVT nodoms samazināt pamatkapitālu atdūries Uzņēmumu reģistrā (UR), kur pamanījuši, ka ir uzlikts arests 22,976% (!?) "patiesā labuma guvēja tiesībām" šajā uzņēmējsabiedrībā, kas, pēc prokurora domām, pieder Aivaram un Anrijam Lembergiem. Tāpat UR pamanīts, ka apķīlātas NNVT 10 kapitāldaļas, kas pieder Oļegam Stepanovam.
NNVT valde problēmu gribējusi atrisināt, vēršoties pie tiesneša B. Geimana, lai viņa vadītais tiesas sastāvs tomēr atļauj veikt NNVT pamatkapitāla samazināšanu. Bet, "lai atrisinātu jautājumu par pamatkapitāla samazināšanas rezultātā atbrīvoto materiālo līdzekļu izmaksu tiem dalībniekiem, kuru mantai uzlikts arests", NNVT valde piedāvā "attiecīgos naudas līdzekļus ieskaitīt šim nolūkam speciāli atvērtos bankas depozītos".
Pliķis prokuroriem
Debatēs par NNVT lūgumu prokurori pilnīgā nopietnībā izteica viedokli, ka pamatkapitāla samazināšana samazinās arī kompānijas daļu vērtību. Pēc viņu domām, līdz ar to tikšot samazināta arī arestētās mantas – "patiesā labuma guvēja tiesību" – vērtība.
Pret šo viedokli asi vērsās cietušā miljonāra Aināra Gulbja pārstāve I. Malahovska, norādot – tiesa sāk izskatīties pēc akcionāru vai dalībnieku pilnsapulces, kura nemitīgi risina mantiskus jautājumus. Viņa uzsvēra: ja tiesa beidzot konsekventi neatrisinās arestētās mantas un tās pārvaldības jautājumus, tad tai arī turpmāk regulāri būs jānodarbojas ar mantiskajiem jautājumiem. Tādējādi netiks ievērotas nedz valsts, nedz cietušo intereses. A. Gulbja pārstāvei piebalsoja cietušā miljonāra Vladimira Krastiņa pārstāve I. Vietniece. Ja kādam akcionāram ir arestētas kādas tiesības, nedrīkst pieļaut, ka cieš citi akcionāri, un tiesai beidzot jāatrod valstij un cietušajiem vislabākais risinājums mantiskajiem jautājumiem, viņa rezumēja.
Nozieguma smagums
Savukārt aizstāvības puse, kura iepriekš bija pielikusi pūles, lai loģiski izskaidrotu prokuroru uzlikto "mantas" arestu nesaprātīgumu, šoreiz dzirkstīja kā šampanietis.
Aivars Lembergs norādīja, ka ir noticis smags noziegums, jo no dokumentiem redzams – komercsabiedrība NNVT strādājusi ar zaudējumiem, līdz ar to arestētā manta ir pazudusi. Nav saprotams, kāpēc nav sacelti kājās "visi izmeklētāji", kuri varētu šo noziegumu atklāt. Piedāvājums atvērt kādu kontu, kurā ieskaitīt zaudējumus jeb negatīvu naudu, pēc viņa domām, vērtējams kā blēdība. Kopumā situāciju Ventspils mērs novērtēja kā "pilnīgu absurdu un ekonomiskas blēņas".
Līdzīgi situāciju vērtēja arī advokāts Raimonds Krastiņš – kā "māžošanos". Par UR argumentāciju, ar kādu šī valsts institūcija atlika NNVT pamatkapitāla samazināšanu, R. Krastiņš teica: "Arī tur cilvēki humora izjūtu ir saglabājuši." Bet tiesai viņš ierosināja neielaisties nekādos "darījumos" ar NNVT un nekādus kontus neatvērt, savukārt komercsabiedrības lūgumu atstāt bez izskatīšanas, jo UR lēmums jāpārsūdz Administratīvajā tiesā, nevis Krimināllietu kolēģijā. Tiesa savu lēmumu paziņos 31. martā.