Izmaiņas sociālā nodokļa iekasēšanā vairos bezdarbu laukos

© Raitis Plauks/ f64 photo agency

Nākamgad plānoto izmaiņu par minimālo sociālās apdrošināšanas obligāto mēneša iemaksu rezultātā var rasties bezdarba pieaugums laukos, jo darba devēji vairs nebūs ieinteresēti pieņemt strādniekus uz nepilnu slodzi specifisku darbu veikšanai, aģentūru LETA informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne.

Lai gan jaunās prasības par minimālo mēneša sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" tika pieņemtas jau pirms gada un stāsies spēkā no nākamā gada 1.janvāra, skaidrojošā informācija par jaunajām izmaiņām uzņēmējiem esot sniegta salīdzinoši nesen, līdz ar to lauksaimnieki un citi lauku uzņēmēji tikai tagad apzinājuši gaidāmās problēmas.

Izmaiņas paredz, ka minimālais pārskata mēneša sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts būs Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga. LOSP skatījumā tas nozīmē - ja darba ņēmējam būs mazāka darba alga nekā noteiktā minimālā alga, tad darba devējam būs jāaprēķina obligātās iemaksas no faktiskās algas un no starpības starp minimālo mēneša algu un faktiski aprēķināto algu. Aprēķināto starpību pilnā apmērā darba devējam būs jāmaksā no saviem līdzekļiem.

LOSP uzskata, ka jaunās izmaiņas kārtējo reizi palielinās darbaspēka nodokļu slogu, negatīvi ietekmēs lauku uzņēmējus, veicinās ēnu ekonomiku, bezdarba un sociālo pabalsta saņēmēju skaita pieaugumu laukos, kā arī palielinās administratīvo slogu lauku uzņēmējiem.

"Piemēram, tas ietekmēs mazos uzņēmējus, kur darbinieki strādā nepilnu darba laiku, - viens darbinieks agri no rīta ražo produktus, otrs pa dienu tirgo, trešais vakarā iztīra telpas. Līdz ar to lielākie zaudētāji būs mazie uzņēmēji un uz nepilnu slodzi strādājošie iedzīvotāji. Tas savukārt var vēl vairāk veicinās situāciju, ka šī iedzīvotāju daļa būs spiesta pamest darba tirgu un pieteikties sociālo pabalstu rindās vai arī doties peļņā uz ārvalstīm," norāda Garkalne.

Tāpat LOSP pārstāvji uzsver, ka laukos ir ļoti daudz specifisku darbu, kuros nav nepieciešams nodarbināt darbinieku uz pilnu slodzi, jo to neparedz veicamā darba būtība. Līdz ar to sagaidāms, ka pēc jaunajām izmaiņām uzņēmēji būs spiesti optimizēt savu darbību, tostarp samazinot nodarbināto skaitu. Darba devēji vairs nebūs ieinteresēti pieņemt darbā darbiniekus uz samazinātu slodzi specifisku darbu veikšanai.

LOSP arī uzsver papildu administratīvā sloga palielināšanos sezonas darbu veicējiem. Darba devējs būšot spiests katru mēnesi slēgt jaunu darba līgumu, pieņemot darbinieku uz dažām nedēļām noteiktu sezonas darbu veikšanai, jo minimālo mēneša VSAOI objektu piemēro proporcionāli tām kalendāra dienām, kurās persona bija darba ņēmējs, savukārt darba devējam nav jāmaksā sociālās iemaksas par tām dienām, kurās sezonas darbs netiek darīts.

Kā ziņots, no 2017.gada visiem strādājošajiem, tostarp mikrouzņēmumiem, plānots noteikt obligātās valsts sociālās apdrošināšanas minimālās iemaksas no minimālās mēneša darba algas.

LOSP apvieno 62 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 14 000 ražojošo lauksaimnieku.

Svarīgākais