Stāsti par dzīvi ar HIV
Apvienojoties trīs Baltijas valstu foto māksliniekiem, tapuši 15 unikāli darbi, kuru pamatā ir motīvi no stāstiem par sievietēm, bērniem un viņu dzīvi ar HIV.
Latvijā no 6804 uzskaitē esošajiem HIV pacientiem 70 ir bērni. Foto izstāde Sieviete. Bērns. HIV tapusi, lai mudinātu mūs apstāties un padomāt - šī infekcijas slimība var skart ikvienu, arī sievieti un bērnu. Tā nav tikai kādas noteiktas sabiedrības daļas slimība, un to apliecina arī statistikas dati - katru gadu Latvijā ar HIV inficējas vairāk nekā 300 cilvēku, bet AIDS stadiju nosaka aptuveni simt gadījumos. Katru gadu Latvijā reģistrēti arī HIV inficēti bērni, kuri infekciju iegūst no mātes. Latvija ar šiem rādītājiem izceļas Eiropas valstu vidū, jo, kā norāda eksperti, 21. gadsimtā nevienam mazulim nebūtu jāpiedzimst ar HIV. Laikus vēršoties pie ārsta un saņemot adekvātu ārstēšanu, bērnu var pasargāt no inficēšanās. Latvijas Infektoloģijas centra ārste Inga Januškēviča stāsta, ka no visiem pacientiem 32 procenti ir sievietes, un katru gadu 60-70 sievietēm ar HIV dzimst bērni. Lielākoties mazuļi tiek pasargāti no HIV. Bērns var inficēties arī no mātes piena, tāpēc biedrība Agihas, kas organizē šo izstādi, katru gadu par ziedotiem līdzekļiem sarūpē jaunajām mammām piena aizstājēju.
Foto veidojuši mākslinieki Māris Grīnbergs (Latvija), Kulli Sparre (Igaunija) un Irute Jaruševičūte (Lietuva). Izstādes mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību šai problēmai un mudināt reizi gadā pārbaudīt savu veselību. Izstādē varēs iepazīties ar patiesiem stāstiem no dzīves. «Visi saka, ka tā ir briesmīga slimība, ar kuru cilvēki nomirst, taču es jūtos vesels. Ja man nebūtu katru dienu jādzer zāles, es pat nezinātu, ka esmu slims,» saka deviņgadīgs zēns ar HIV, kurš mīt bērnunamā. «Bet varbūt, ja es nedzertu zāles, man tiešām nebūtu spēka mācīties un spēlēt futbolu? Tā saka mūsu bērnunama labā māsiņa. Viņa ir vienīgā, kura no manis nebaidās. Katru dienu viņa ar mani parunājas, mēs spēlējam kādu galda spēli. Es ļoti gribētu kādreiz dzīvot ģimenē, kur būtu mamma un tētis, varbūt arī brālis un māsa, un suns. Taču citi bērni saka, ka mani nekad neviens neadoptēs, jo esmu slims un bīstams citiem…».