VID atkal būs ģenerāldirektore
Pēc pieciem mēnešiem, kurus Valsts ieņēmumu dienests (VID) strādāja bez vadības, par atbilstošāko dienesta ģenerāldirektora amatam konkursa komisija atzinusi apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli. Premjerministrs Māris Kučinskis uzskata, ka šķēršļu viņas apstiprināšanai amatā nav, ja vien neiebildīs finanšu ministre Dana Reizniece Ozola. Paredzēts, ka balsojums valdībā varētu būt jau 8. novembrī.
Paredzams, ka ar finanšu ministri I. Cīrule tiksies rīt, bet viņai būs jātiekas arī ar Saeimas frakcijām. To pārstāvji gan nekritizē I. Cīrules (attēlā) kandidatūru, taču pirms ministru balsojuma valdībā vēlas kandidāti iztaujāt un uzklausīt viņas redzējumu par dienesta attīstību.
Piemēram, Zaļo un zemnieku savienība I. Cīruli uz iztaujāšanu aicinās pirmdien. Frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norāda, ka līdz šim ar viņas redzējumu varēts iepazīties vienīgi televīzijas raidījumos, no kuriem par viņu radies pārliecinošs iespaids. Tomēr ar to vien nepietiekot.
Arī Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns teic, ka partijas Saeimas frakcija pirms balsojuma valdībā noteikti vēlēsies iepazīties tuvāk ar I. Cīruli. Tāpat rīkosies arī Nacionālā apvienība. Tiesa, neviena no koalīcijas partijām pagaidām nesaskata šķēršļus viņas apstiprināšanai atbildīgajā amatā.
Konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu tika saņemti 19 pieteikumi, konkursa komisija uz otro kārtu lēma virzīt astoņus pretendentus. Savukārt trešajai kārtai tika virzīti četri kandidāti - Latvijas Bankas augsta ranga ierēdnis Andris Ņikitins, auditorfirmas Deloitte Latvia nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba, I. Cīrule un Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kas gan vēlāk atsauca savu kandidatūru.
Šāds komisijas lēmums ir pretrunā ar Saeimas opozīcijā esošās Saskaņas frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča iepriekš teikto, ka saskaņā ar koalīcijas partiju vienošanos VID ģenerāldirektora amatā tiks apstiprināts A. Ņikitins. Jautāts, vai viņš kļūdījies prognozēs, politiķis bija izvairīgs, taču pieļāva, ka pēdējā brīdī partiju vienošanās mainīta.
Pirmais konkurss uz vakanto VID vadītāja vietu tika izsludināts jūnijā, taču tas atbilstošu pretendentu trūkuma dēļ beidzās bez rezultāta. Pēc tam finanšu ministre dienesta vadītāju mēģināja atrast neformālās sarunās un apstājās pie Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas kandidatūras.
Pēc pārrunām ar Saeimā pārstāvēto partiju frakcijām tika pieņemts lēmums virzīt viņas kandidatūru apstiprināšanai valdībā, neraugoties uz Vienotības iebildumiem. Politiskā partija norādīja, ka viņas ienākumu deklarācijā ne viss vieš pārliecību, ka I. Koļegova atbilst augstajām morāles prasībām, lai vadītu VID. Neizturot spriedzi, I. Koļegova atsauca savu kandidatūru un palika Valsts vides dienesta vadītājas amatā.
Kā vēlāk izrādījās, VID, izvērtējot I. Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, secināja, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā.