Valsts uztur savus ceļus ziemas režīmā
Valsts ceļu uzturēšana ziemas režīmā sākās vakar ar autoceļu būves un uzturēšanas valsts uzņēmumu vadītāju apliecinājumiem satiksmes ministram Uldim Augulim par uzņēmumu darbinieku un tehnikas gatavību nodrošināt ceļu stāvokli atbilstoši valdības izdotajiem noteikumiem.
Ik gadus 1. novembrī stājas spēkā valdības noteikumi, kuros sīki un smalki aprakstīts, kā ziemā jāizskatās katram metram no valstij piederošajiem aptuveni 20 tūkstošiem kilometru autoceļu. Līdz šim valdība ir arī spējusi finansēt ceļu uzturēšanu atbilstoši pašas noteiktajām prasībām. Pērnās ziemas sezonas darbu kopējā tāme bijusi 20 miljoni eiro. Vienmēr tiek cerēts, ka ziema nebūs barga un kaut dažus miljonus eiro izdosies ietaupīt ceļu labošanai pavasarī, bet notikt var visādi. Valsts pasūtījumu pildošās valsts a/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs pieminēja arī tādu ziemu, kas prasījusi apmēram 30 miljonus latu, tātad virs 40 miljoniem eiro. Ceļu uzturēšanas izdevumi ziemā caurmērā svārstās līdzi uzsnigušā sniega daudzumam un snigšanas reizēm, pēc kurām sniegs jānošķūrē nevis vispār kaut kad, bet noteiktā laikā, kas atbilst konkrētā ceļa gabala uzturēšanas klasei. Dabas apstākļu ietekme uz ceļiem gan nav tik vienveidīga. Ļoti liela bēda var izrādīties nevis sniegs, bet ilgstošs lietus, kas izšķīdina grants ceļu segumu, ja tas nav paspējis sasalt. Arī tad nāktos tērēt papildu naudu, lai vispār būtu iespējams ceļu noturēt izbraucamā stāvoklī līdz salam un tālāk līdz ceļa izžūšanai nākamajā pavasarī.
Cits valsts uzņēmums Latvijas valsts ceļi (LVC) uztur mājaslapu, kurā uzrādīti visi valsts ceļi sadalījumā pa uzturēšanas klasēm un izskaidrots, ko šāda klase nozīmē no braucēja viedokļa. Braucējiem ir iespēja vadīties no šādas informācijas, plānojot savu braucienu maršrutus un laikus atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem. Diemžēl šāda informācija nelīdz, tiklīdz jānogriežas no valsts ceļiem uz pašvaldību un uzņēmumu pārziņā esošajiem ceļiem. LVC informē pavisam precīzi, ka valsts uzņēmusies atbildību par 20 131 kilometru ceļa no kopējā ceļu tīkla 73 592 kilometru garumā. Arī 20 tūkstoši kilometru ir daudz - pa tiem var izbraukāt krustām un šķērsām valsti, kuras ārējo robežu savstarpēji attālākos punktus šķir 400 - 500 kilometru, bet arī atlikušie 50 tūkstoši kilometru ir vajadzīgi, ja jau šie ceļi nav likvidēti.
LVC uzturētais Satiksmes informācijas centrs ne vien informē, bet arī gaida informāciju no autobraucējiem par apledojumu vai citiem sarežģījumiem uz ceļiem, kur būtu vajadzīga LAU iejaukšanās. Informācija sniedzama pa diennakts režīmā strādājošo bezmaksas telefonu 80005555, tāpat arī LVC sociālo tīklu kontos un aplikācijā Wase. Ja nu autobraucējam gadījies ieslīdēt sniega kupenā, tad viņš ar Satiksmes informācijas centra starpniecību varētu uzzināt, kad konkrētajā vietā parādīsies LAU tehnika ceļa tīrīšanai. V. Kononovs brīdina, ka LAU nenodrošina tādu pakalpojumu kā kupenās iestigušu vai grāvjos ieslīdējuši braucamrīku vilkšanu atpakaļ uz ceļa, jo tas neietilpst valsts apmaksāto pakalpojumu grozā.
Autobraucēju un valsts iestāžu savstarpējo atbildību un sadarbību priekšā stāvošajā ziemā varētu formulēt, citējot satiksmes ministra Ulda Auguļa vakar teikto: «Ziemā autovadītājiem ir jārēķinās ar tai raksturīgajiem laika apstākļiem. Dienesti ir gatavi, taču tiem jebkurā gadījumā ir nepieciešama arī autovadītāju palīdzība, jo tieši viņi pirmie sastopas ar šķēršļiem uz ceļa. Tāpēc aicinu autovadītājus aktīvi informēt par situāciju uz ceļiem, lai uzturētāji varētu operatīvi veikt savu darbu. Savukārt valsts no savas puses nodrošinās nepieciešamo finansējumu ceļu pilnvērtīgai uzturēšanai, lai ik gadu situācija aizvien uzlabotos. Tāpēc visu sezonu aktīvi sekošu līdzi uzņēmumu aktivitātei, nodrošinot pēc iespējas operatīvu un kvalitatīvu darbu valsts autoceļu uzturēšanā mainīgos laika apstākļos.».