ALTA: VID vadītāja amata konkursā bija par Cīruli piemērotāki kandidāti

Viņasprāt, konkursā uz VID vadītāja amatu bija daudz spēcīgāki kandidāti par Cīruli - kandidāti, kuriem bija skaidrāks redzējums, kas jāmaina tieši valsts nodokļu sistēmā, piemēram, nodokļu plānošanas speciālists no auditorfirmas "Deloitte Latvia" Kaspars Rumba. "Starp konkursa pretendentiem bija tādi, kur es redzēju, ka cilvēks saprot drēbi, skaidri redz, kā rīkoties, un viņam ir tālākais plāns pārmaiņām nodokļu sistēmā," sacīja Tigule.

Viņa arī pauda, ka, izvērtējot Cīrules publiskajā telpā sniegto informāciju, viņas kompetence vairāk atbilstot VID personāla daļas vadītāja amata prasmēm, nevis VID vadītāja iemaņām. "Vismaz pēc manas kā uzņēmēja izpratnes mēs nemeklējam cilvēku, kas VID nodarbosies ar personāldaļu. Tāpat publiskajās intervijās no Cīrules kundzes neesmu skaidri dzirdējusi, ko tad mēs mainīsim VID. Redzu, ka Cīrules kundzei, kā viņa intervijā "Rīta Panorāmā" saka, ir pieredze pārmaiņu menedžmentā. Taču, lai nodarbotos ar pārmaiņu menedžmentu, no sākuma ir jābūt skaidram redzējumam, ko mēs mainām, un tikai tad mēs strādājam ar darbiniekiem, lai viņi sekotu šīm pārmaiņām," teica Tigule.

Tāpat ALTA prezidente uzsvēra, ka Cīrule publiskajā telpā ir maz izteikusies par pārmaiņām valsts nodokļu sistēmā, kam ir jābūt VID vadītāja primārajam uzdevumam. "Noteikti neredzu kā uzņēmējs, kādas konkrēti izmaiņas tiks veiktas. Es arī neredzu, ka lietas tiek nosauktas īstajos vārdos - varbūt sadzirdu, ka darbinieki tiks rotēti, bet nevis mainīti, kas būtu varbūt attiecīgajā situācijā svarīgi. Es vairāk Cīrulē redzu cilvēku, kas nodarbosies ar personāla vadību," pauda Tigule.

Viņa pieļauj, ka vaina bijusi arī konkursa uz VID amatu nolikumā, kur pieredzei darbā ar nodokļiem, iespējams, atvēlēta mazāka loma, nekā nepieciešams. Par to liekot domāt tas, ka galvenie priekšnoteikumi Cīrules iekļūšanai konkursa finālā minēti - prasme vadīt komandu, pārmaiņu vadība un rezultātu sasniegšana.

Kā ziņots, konkursa komisija Cīruli atzinusi par piemērotāko VID ģenerāldirektora amata pretendentu, otrdien žurnālistiem pavēstīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Lēmums pieņemts pēc konkursa trešās kārtas, kurā pretendentu vadības kompetences vērtēja personālatlases kompānijas "Eiropersonāls" speciālisti.

Krieviņš par komisijas lēmumu jau informējis finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS). Pati ministre aģentūrai LETA norādīja, ka pozitīvi vērtē Cīrules darba pieredzi, tomēr plašāku vērtējumu par Cīruli ministre sniegs ceturtdien.

Valdošās koalīcijas politiķi pagaidām nesaredz būtiskus šķēršļus, lai Cīrule tiktu virzīta apstiprināšanai VID vadītāja amatā, tomēr vēl vēlas ar viņu tikties. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) aģentūrai LETA norādīja, ka neredz šķēršļus Cīrules kandidatūras virzīšanai, ja to atbalstīs finanšu ministre.

Valdībā par jauno VID vadītāju vajadzētu lemt nākamnedēļ.

Pati Cīrule aģentūrai LETA pauda, ka viņas priekšrocība konkursā bija orientēšanās uz izmaiņām pašā VID organizācijā, lai, izmantojot pašreizējos VID resursus un piesaistot jaunus, pārveidotu VID par organizāciju, kas orientēta uz klientiem.

"VID ir jākļūst par organizāciju, kas spēj nodrošināt izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tādēļ jāapzina VID resursi, to efektivitāte un jāizlemj, kādas papildu kompetences nepieciešamas VID. Iespējams, nepieciešams augstāka līmeņa analītiskais darbs," sacīja Cīrule.

Arī iepriekš Cīrule bija norādījusi, ka VID šobrīd ir problēmas ar efektivitāti, tādēļ vispirms ir nepieciešams audits, lai saprastu, kā ar pašreizējiem resursiem panākt maksimālu rezultātu. VID, iespējams, ir jāsamazina darbinieku skaits un jāizvērtē, vai kādas funkcijas nedublējas.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Cīrule ir beigusi Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Arhitektūras fakultāti, bet 2003.gadā ieguvusi Rīgas Biznesa institūta maģistra diplomu.

2001.gadā Cīrule tika ievēlēta apdrošināšanas AS "Balta" valdes locekļa amatā, bet 2003.gadā kļuva par šī uzņēmuma viceprezidenti. 2005.gadā viņa aizgājusi no darba "Baltā", savukārt 2006.gadā sāka strādāt AS "Parekss apdrošināšanas kompānija" Pārdošanas attīstības daļas vadītājas amatā. "Parekss apdrošināšanas kompānijai" mainot īpašnieku un pārtopot par "Gjensidige Baltic", Cīrule kļuva par "Gjensidige Baltic" Pārdošanas attīstības daļas vadītāju. Kā liecina ieraksts viņas profilā vietnē "LinkedIn", kopš 2012.gada viņa bija "Gjensidige Baltic" finanšu daļas vadītāja. Šobrīd gan viņa tur vairs nestrādājot.

Kā liecina "Firmas.lv" dati, Cīrule ir arī 1994.gadā dibinātās finanšu investīciju AS "Bastions ZS" padomes locekle un vismaz savulaik bijusi šī uzņēmuma kapitāldaļu īpašniece.