Kultūras ministrijas prioritātes: algas, simtgade un mediji
Nākamajā gadā valsts budžetā kultūras nozarei plānoti 144,2 miljoni eiro bez pedagogu algu reformai paredzētā finansējuma un 153,2 miljoni – ar to. Galvenās šīs jomas prioritātes: algas, Latvijas simtgade, mediju un pilsoniskās sabiedrības atbalsts.
Kā tas bijis arī citos gados, liela daļa naudas aizies kultūras izglītībai. No Kultūras ministrijas (KM) finansējuma pieauguma - 17 miljoniem eiro - 8,9 miljoni paredzēti pedagogu algu kāpumam, bet 8,3 miljoni - jauno politikas iniciatīvu īstenošanai. Ja profesionālajai ievirzei un vidējai izglītībai darba samaksa kāpj, tad diemžēl akadēmiju personāla algu palielinājumam nav naudas ne 2018., ne 2019. gadā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica kultūras ministre Dace Melbārde.
2017. gadā arī citiem kultūras jomā strādājošajiem ir atrasta iespēja palielināt darba samaksu: teju miljons eiro tiks izmantots minimālās algas palielinājumam koncertorganizāciju, teātru un operas un baleta nozarei, kā arī darba algu kāpumam koncertu un izrāžu apkalpojošajam personālam, kam vidējā alga sasniegs 634 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tāpat arī Radio džeza bigbendam piešķirts 173 478 eiro pastāvīgajam finansējumam. Neliels pieaugums ir paredzēts arī kultūras mantojuma jomai: 293 000 eiro. Taču ar to ir krietni par maz, un turpmākajos gados būs jāturpina kultūras darbinieku algu pieaugums, atzina D. Melbārde, jo šogad neizdevās palielināt darba samaksu ne aktieriem, ne mūziķiem. Problēmas ir ar mūzikas instrumentu iegādi par valsts naudu, tāpēc daļa mūziķu lieto savējos, saņemot kompensācijā ik mēnesi 22 eiro par instrumentu amortizāciju, kas ir pārāk niecīga summa, lai segtu nolietojumu. Kritiski zemas algas ir Latvijas Nacionālajā arhīvā un Latvijas Neredzīgo biedrības bibliotēkā strādājošajiem - nākamgad viņi saņems papildus tikai 40 eiro, kas kopumā būs 721 eiro «uz papīra». Tāpat Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai 10% kāpums neatdod krīzes gados nogriezto algu apjomu, skaidroja D. Melbārde.
Nākamajā gadā kopumā (ieskaitot arī citu ministriju līdzekļus) 5 miljoni eiro tiks izlietoti Latvijas simtgades programmai, 2018. gadā tie būs 10,6 miljoni eiro, bet 2019. - 6,7 miljoni eiro. Vēl gan šim mērķim būs arī Eiropas Savienības fondu finansējums.
Savukārt nevalstisko organizāciju fondam triju gadu periodā plānots piešķirt 400 000 eiro, bet mediju pratības jomai - 65 248 eiro. Mediju atbalstam - miljons eiro, akcentu liekot uz atbalstu pētnieciskās, analītiskās un mediju kritikas žanriem un reģionālajiem medijiem.
Komisijas vadītāja Ilze Viņķele vēlējās zināt, kā KM vērtē iespēju konsolidēt tās pārziņā esošo izglītības iestāžu tīklu. D. Melbārde atzina, ka, no vienas puses, ir labāk, ja mācību iestādes ir zem viena jumta, taču, no otras puses, pašas kultūras izglītības skolas un augstskolas vēlētos palikt piesaistītas KM, jo tā labāk pārzina to vajadzības. Patiesībā šobrīd neredzot iespēju, kā varētu efektivizēt KM pakļauto iestāžu tīklu. Viņa arī piesardzīgi vērtējot augstskolu apvienošanu. Lai gan tās esot mazas, bet katra ar savu specializāciju, un to programmas nedublējas. Arī mazās profesionālās ievirzes skolas nebūtu optimizējamas - tās labi pārklāj visu valsti un dod iespēju atklāt jaunus talantus katrā reģionā. Savukārt vidējās izglītības iestādes jau ir konsolidētas, izveidojot vairākus profesionālās izglītības kompetenču centrus.