Sabiedroto uzņemšanai sacer viesmīlības līgumus

Nākamgad Latvijā uz ilgstošu palikšanu ieradīsies vairāku valstu karavīri, kā arī viņus pavadošas civilpersonas – armiju apkalpojošais personāls. Līdz tam laikam ir jānoslēdz attiecīgas starpvalstu vienošanās, kas regulēs Latvijas un ciemiņu atbildības jomas ne vien militārajā sfērā, bet arī sadzīvē.

Mazums, kas var gadīties - kāds gribēs daudz mantu sev vest līdzi, kāds Latvijā sakausies, cits saslims vai iemīlēsies. Vieskaravīri nav nekādi terminatori. Tādi paši cilvēki kā mūsējie vien ir, un arī dzīves situācijas veidojas līdzīgas. Pašlaik Aizsardzības, Ārlietu un citās ministrijās top vienošanās, kas regulēs sabiedroto ierašanos un uzturēšanos Latvijā.

Aizsardzības ministrija skaidro: «Šobrīd plānots noslēgt vienošanos par uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanu, tas ir, par apmēru un kārtību, kādā tiks nodrošināta spēku uzņemšana, norēķinu procedūrām un tamlīdzīgi. Vienošanās par uzņemošās valsts atbalstu jāslēdz ar visām kaujas grupā ietilpstošajām valstīm.»

Ar katru atsevišķi tāpēc, ka sadarbības nosacījumi būs atšķirīgi. Ne visas valstis atrodas Šengenas brīvās pārvietošanās zonā, un arī valstu likumdošana atšķiras.

Pagaidām Latvijā dislocētajā NATO bataljonā strādāt pieteikušās piecas valstis. Kanāda kā vadošā ar 455 cilvēkiem, Polija, Itālija, Slovēnija ar rotas lieluma vienībām - tātad 100-150 cilvēku. Un Albānija, kas vēl nav paziņojusi savu spēku izmērus.

Taču NATO bataljona ierašanās nenozīmēs citu aizsardzības sadarbības projektu pārtraukšanu. Tāpat turpinās uzturēties un acīmredzot turpmāk ar nozīmīgākiem spēkiem Amerikas Savienoto Valstu vienības. Šobrīd ministrijās notiek saskaņošanas procedūra līgumam ar ASV par sadarbību aizsardzībā. Līgums ietver tādas tēmas kā loģistika, militārās tehnikas pārvietošana, nodokļi, imports, eksports, jurisdikcija, īpašumu piederība, tā izmantošanas nosacījumi un citas.

Pamatā NATO valstu karavīru uzturēšanos sabiedroto valstīs regulē Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgums par to bruņoto spēku statusu jeb tā dēvētā SOFA. Dokuments vecs - sacerēts 1951. gadā, taču principi joprojām darbojas, tajā skaitā, saskaņojot kriminālo likumdošanu. Piemēram, tas nekas, ka Amerikā joprojām tiek īstenots tāds viduslaiku atavisms kā nāvessodi, Latvijā amerikāņi tādus nevienam karavīram izpildīt nedrīkst, pat ja ļoti lielas nepatikšanas sastrādātas. SOFA aizliedz: «Sūtītājas valsts varas iestādes neizpilda nāvessodu uzņēmējā valstī, ja uzņemošās valsts likumdošanā nav paredzēts šāds sods par līdzīgiem pārkāpumiem.»

Atrodoties svešā valstī, vieskaravīri bauda arī dažādas priekšrocības un atvieglojumus. Tāpat kā diplomāti. Viņu ienākumi Latvijā netiek aplikti ar nodokļiem, un bruņoto spēku civilā sastāvdaļa bauda gandrīz visus tos pašus atvieglojumus, ko karavīri.

Tāda ir maksa par lielāku drošību, taču pastāv cerības, ka neiegūtā nauda tiks nopelnīta, ārvalstniekiem izmantojot vietējo uzņēmēju pakalpojumus. Ministrija skaidro, ka viesi šajā ziņā «drīkstēs rīkoties pēc saviem ieskatiem, bet starptautiskā prakse liecina, ka tiek izmantoti uzņemošās valsts uzņēmēju pakalpojumi. Visbiežāk tā ir pārtikas, degvielas, kā arī loģistikas uzņēmumu pakalpojumu iepirkšana.» Kanādas bruņoto spēku loģistikas komanda pašlaik jau inspicē, kā organizēt viņu karavīru ierašanos un turpmāku apgādi Latvijā.