Nelegālais alkohols gatavo revanšu
Saeimas iecerētais aizliegums tirgot lēto un stiprināto alu draud atjaunot nelegālā alkohola tirdzniecību kā visplaukstošāko Latvijas melnās ekonomikas nozari.
Patlaban Saeima atrodas pēdējā pārdomu periodā pirms aizlieguma tirgot alu plastmasas (PET) pudelēs ar tilpumu virs viena litra. Šādu aizliegumu deputāti iebalsojuši Alkohola aprites likuma grozījumu otrajā lasījumā.
Likuma labojumu mainīšanai atlikušo laiku līdz grozījumu izskatīšanai galīgajā lasījumā ir izmantojusi Latvijas Alus darītāju asociācija. Tā publiski brīdināja, ka alus ražotājiem tagad nāksies norakstīt lielo alus pudeļu pildīšanas līnijas un varbūt pat slēgt savus uzņēmumus. Izdevīgāk būs nevis uzstādīt Latvijā iekārtas alus pildīšanai PET pudelēs puslitra un litra tilpumā, bet atvest tādu alu no Lietuvas.
Vislielākās briesmas draud no nelegālā alkohola tirdzniecības bijušā vēriena atjaunošanās. Tas nozīmē cilvēku tūkstošu ieraušanu atklātā, bet policijai tomēr neatklājamā noziedzībā, desmitos un simtos miljonos eiro izsakāmu nelegālo naudas plūsmu radīšanu, valsts iekasēto nodokļu masas samazināšanos. «Lētais alus ļāva aizaugt ar zāli takām uz alkohola pārdošanas točkām,» Neatkarīgajai norādīja Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka, kurš bija piedāvājis lielo iepakojumu alus pārdošanas ierobežošanu mērenākā versijā nekā tā, par kuru Saeimas vairākums nobalsoja. «Tiklīdz sākas runas par alkoholu, cigaretēm un tikumību, tā emocijas valda un racionāli argumenti vērā ņemti netiek,» viņš skaidroja savu Saeimas kolēģu rīcību. Šāds izskaidrojums ļauj nedomāt, ka pie alus noieta ierobežošanas savu roku pielikuši arī par partiju kasu pildīšanu atbildīgie politiķi saistībā ar nelegālā alkohola tirgošanas augstākajiem organizatoriem.
Pirms legālā alkohola ekspansijas alus formā nelegālo alkoholu Latvijā tirgoja uz katra otrā stūra. Policija par to vainoja Saeimu, kas izdevusi likumus, ka policisti nedrīkstot iekļūt kontrabandas alkohola tirgošanas telpās bez kontrabandas alkohola tirgotāju atļaujas, ko tie nedeva. Līdz ar to policija bija bezspēcīga iegūt pierādījumus viņu noziedzīgajai darbībai. Ja pierādījumi brīnumainā kārtā atradās, alkohola tirgoņiem pienācās 10 latu naudas sods. Politiķu versijā likumi esot pavisam savādāki, tikai policisti komplektā ar prokuroriem un tiesnešiem tos nesaprata vai pārkāpa tikpat klaji, kā kontrabandisti tirgoja alkoholu.
Latvijas valsts izrādījās nespējīga cīnīties pret alkohola kontrabandu nekā savādāk, kā vien nosakot tik zemu alkohola akcīzes likmi tieši alū ielietajam spirtam, lai tas daudzviet izkonkurētu kontrabandistu piedāvājumu. Pašlaik veikalā Maxima 2 litri Optima alus ar 7% alkohola maksā 1,59 eiro jeb 1,1 eirocentu par 1 gramu alkohola. Turpat blakus 200 grami 38% šņabja SOS plastmasas pudelē maksā 1,91 eiro jeb 2,5 eirocentus par gramu tā šķidruma, kura dēļ šo dzērienu pērk. Tā lietošanai var nākties piemaksāt divtik, ja gribas iegūt vairāk dzēriena ilgāku dzīru uzturēšanai. Proti, atšķaidīt šņabi tikai ar ūdeni nav populāri, bet 2 litri sulas maksā dārgāk nekā 200 grami šņabja.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotā skaidrojuma Neatkarīgajai, maksimālā starpība akcīzes nodokļa likmei par vienu un to pašu tilpumprocentu spirta (tas ir korektais apzīmējums, kura pielīdzināšana gramam ir sadzīvē plaši izplatīta kļūda) alū un citos dzērienos var sasniegt 6,44 reizes par labu alus noietam. Piemēram, par 1 litru dzēriena ar identisku 5% stiprumu valsts iekasē 73 eirocentus no alkoholiska kokteiļa un tikai 11 eirocentus no alus, kura ražotājs ieguvis mazās alus darītavas statusu. Teorētiski jeb pēc tagadējā likuma burta būtu iespējama situācija, ka par 1 litru 40% šņabja valsts iekasē 5,8 eiro, bet par 1 litru 40% alkohola alus, ja kāds būtu iedomājies savu produkciju tā nosaukt, valsts dabūtu tikai 90 eirocentus.
VID arī apliecināja Neatkarīgajai, ka neviena instance nav jautājusi par akcizēto preču apriti un valsts muitas robežu atbildīgajai iestādei viedokli par lētā alus aizliegšanas sekām.