Gudrona dīķi izrādījās nav vienīgais Inčukalna apkārtnes bieds iedzīvotājiem. Jau gadu ilgst strīds starp vietējiem iedzīvotājiem un naftas bāzes īpašnieku “Vangažu nafta”, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Apkārtnē dzīvojošie ir pārliecināti, ka komersants piesārņo vidi, jo ilgstoši veicis darbības, kam speciāla atļauja nebija saņemta. “Vangažu nafta” to pilnībā noliedz, sakot, ka ir izpildījusi visas likumā paredzētās prasības. Uzņēmuma īpašniece sākusi izplatīt nomelnojošu informāciju par aktīvākajiem iedzīvotājiem. Viņi to uzskata par draudiem.
Jau piecdesmit gadu iedzīvotāji Inčukalna novadā sadzīvo ar naftas produktu noliktavu. To ierīkoja padomju armijas vajadzībām. Terminālī arī pēc neatkarības atgūšanas saimniekojušas vairākas firmas. Taču SIA “Vangažu naftas” parādīšanās izjaukusi ciematu “Griķi” un “Meža miers” ierasto mieru. Pēc iedzīvotāju stāstītā vakaros un īpaši naktīs viņi mostas no asas un smacējošas smakas.
REGĪNA BORNEO, “Meža miera” ciemata iedzīvotāja
Smaka ir līdzīga, kad gāzes balons atgājis vaļā un vēl kaut kādi piemaisījumi“ .
Būdama diplomēta mediķe un skolotāja, Regīna ir sākusi meklēt iemeslus traumējošajai smakai, jo ir norūpējusies par mazbērniem, kuriem šāds gaiss jāelpo.
ANETE, “Meža miera” ciemata iedzīvotāja
Kā jūs ar maziem bērniem variet to smaku izturēt?
Es braucu uzreiz prom. Es neelpoju.
Tad ikreiz, kā tas parādās jūs sēžaties mašīnā un braucat prom?
Jā. Jo man parasti ļoti slikti paliek. Man reibst galva. Un tad ātrā palīdzība jāsauc.
Darbības ar naftas produktiem notiek Zaļkalnu mājas tiešā tuvumā. Šeit pa dzelzceļa atzaru ieripo cisternas. Māju saimnieks dzīvo pie dzeloņdrātīm apjoztās 60 hektāru lielās teritorijas un mieru nerod ne brīvdienās , ne arī svētku dienās. Piesārņotais gaiss uz viņa veselību atstāj smagu iespaidu.
“Vangažu naftai” Valsts vides dienests pirms diviem gadiem izsniedzis B kategorijas atļauju piesārņojošām darbībām. Tā uzņēmumam ļauj ar cisternām atvest pamatā benzīnu, dīzeļdeļdegvielu un uzglabāt to rezervuāros. Pēc vajadzības benzīnam piejaukt piedevas un izvest to autocisternās uz degvielas uzpildes stacijām.
Šā gada sākumā “Vangažu nafta” nolēma paplašināties - pārkraut arī citus naftas produktus, attīrot tos no nevajadzīgiem piemaisījumiem, pamatā sēra savienojumiem. Attīrīšanas stacija redzama uzņēmuma stingri apsargātajā teritorijā no putna lidojuma. Šādām darbībām vajadzīga nopietnāka Valsts vides dienesta atļauja. Tādu izsniedza tikai šogad septembrī. Taču Iedzīvotāji ir pārliecināti, ka eksperimenti ar naftas produktiem notikuši vairākus mēnešus agrāk. To netieši apliecina arī Valsts vides dienestā. “Vangažu naftai” sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli.
Neskatoties uz Veselības inspekcijām iebildēm, un vairāk nekā 300 iedzīvotāju sūdzībām, Ingas Koļegovas vadītais Valsts vides dienests šoruden nepiemēroja ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūru Vangažu naftai un 16.septembrī izsniedza jauno paplašināto atļauju. Dienestā to pamato ar “Vangažu naftas” parādītajiem uzlabojumiem.
Apkārtnes iedzīvotāji uzzinot par paplašinātās atļaujas izsniegšanu to apstrīdēja un patlaban tā apturēta. Taču vides inspektoriem iedzīvotāji turpina sūdzēties par gaisa piesārņojumu. Bieži satraukumam pamats neatrodas, tomēr 12.oktobrī vides inspektoru olfaktometrs gaisā atkal fiksēja 9 vienības virs normas.
“Vangažu nafta” īpašniece un vienīgā valdes locekle Arta Jamsena naftas biznesā nav jaunpienācēja. 90 tajos viņa vadīja “Neste Latvija” Rīgas termināli un medijos viņas vārds līdz šim locīts saistībā ar degvielas tirgotāja strīdiem par zemēm Rīgas brīvostā “Vangažu naftu” Jamsena iegādājās kopā ar Krievijas pilsoni Sergeju Kļučkovu.
Uzņēmēja pirmo reizi ir nolēmusi “Vangažu naftas” teritorijā ielaist speciāli šī strīda atrisināšanai izveidoto darba grupu. Tajā ir gan iedzīvotāji, gan Inčukalna novada domes deputāti. Žurnālisti apsargātajā teritorijā netiek ielaisti.
Arī deputāti filmēt naftas bāzes teritorijā ar telefoniem nevar. Uzņēmēja tos stingri piesaka izslēgt.
Ar Jamsenu pie viena galda iedzīvotāji pirmo reizi sēdās 19.oktobrī. Vienojās , ka strīdu vairs nerisinās publiski, bet mēģinās sadzīvot, tā lai uzņēmums var pelnīt, bet iedzīvotāji brīvi elpot. Tomēr uzņēmējas vārdi ar darbiem nesaskanēja. Jau dienu iepriekš Jamsena bija nosūtījusi vēstuli Inčukalna novada domes priekšsēdētājam ar aicinājumu izslēgt trauksmi ceļošos iedzīvotājus no darba grupas, apvainojot tos materiālā ieinteresētībā. Darba grupas audio ieraksts liecina, ka uzņēmēja pētījusi Regīnas Borneo un viņas radinieku īpašumus.
MODRIS JAUNUPS, Inčukalna novada domes deputāts (Vienotība)
Mēs kā novads, kā pagasts esam par šo uzņēmējdarbību.
Bet jūs negrasāties atsaukt aktīvos iedzīvotājus un anulēt viņu sūdzības?
Es personīgi nē.
Un arī pārējie darba grupas locekļi-deputāti tam nepiekrīt.
Inčukalnu vada it kā par vides aizsardzību gādājošās Zaļo un zemnieku savienības politiķis Aivars Naļivaiko. Viņš iedzīvotāju un komersanta strīdā cenšas ieņemt neitrālu pozīciju. Bet par to, ka vienpersoniski devis Valsts vides dienestam netiešu piekrišanu atļaujas grozījumiem „ Vangažu naftai“ īsti neatceras.
Šādi strīdi bijuši arī iepriekš. Taču gan Rīgā, gan Liepājā, gan Ventspilī uzņēmumi līdz šim pakļāvušies pašvaldību prasībām un pārtraukuši pārkraut produktus, kam bija pievienoti asu smaku izraisošie merkaptāni. “Vangažu nafta” Nekā personīga nevēlējās izpaust, kādus konkrēti naftas produktus tā pārkrauj un attīra, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.