Valsts apmaksā skaistumu

VIDE, kurā turpmāk noritēs sēdes, konferences un diskusijas kādā no trijām zālēm 130, 95 un 60 dalībniekiem, bet turpat līdzās arī darbs kabinetos © F64

Kopš vakardienas valsts ir apgādājusies ar vēl vienu reprezentācijas prasībām atbilstošu ēku.

Saeima turpina izplesties - paplašināt kvartālu Vecrīgā, kur savas dienas starp zeltītām sienām ar zīda un samta drapējumiem pavada Saeimas deputāti. Turpat blakus līdzīgu kvartālu būvē Latvijas Banka. No vienas puses - dzīres mēra laikā, no otras - tikai tādā veidā iespējams radīt un uzturēt arhitektūras, lietišķās mākslas un gaumes līmeni, no kura pastarpinātu labumu gūst visi sabiedrības locekļi.

Konkrētā ēka atrodas Jēkaba ielā 6/8. Celta kā bankas ēka 19. gadsimta stilā, kas pēc tam ilgi postīta, sabāžot tur tagadējās Nacionālās bibliotēkas periodikas krājumus. Ēkas izcelsme ļāva to padarīt par īpašumu valstij piederējušajai Hipotēku bankai, kas strādāja ar zaudējumiem, finansējot tāda stila uzņēmējus kā bijušā Ministru prezidenta un tagad Eiropas Komisijas locekļa Valda Dombrovska sievu. Saeima kā dāsns bankai piederošās ēkas atpircējs kļuva par vienu no bankas glābējiem, lai banka varētu sakārtot savu bilanci tiktāl, ka valsts tiek no bankas vaļā.

Ziņu arhīvi rāda, ka Saeima uz sava kvartāla paplašināšanu ar ēku Jēkaba ielā 6/8 cerējusi jau kopš 2005. gada. Tomēr pārsteidzās 2009. gada janvāra Vecrīgas grautiņa dalībnieki, izrādot protestu valstij ar akmeņu mešanu toreizējās bibliotēkas logos. Tobrīd valstij klājās tik grūti, ka pat Saeima nevarēja pasūtīt sev kārtējās apzeltītās sienas. Ap 2013. gadu vismaz deputāti jau varēja pie sienu zeltīšanas tēmas atgriezties. Sākotnēji tika plānots ar ēku palepoties 2015. gada pirmajā pusē tiem Latvijas viesiem, kuri šeit ieradās sakarā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā. Ēkas atjaunošana pabeigta par aptuveni trijiem miljoniem eiro, kuru pielietojums tomēr ir ar paliekošāku vērtību nekā tie 20,4 miljoni eiro, ko Saeimas deputāti pieprasījuši sevis uzturēšanai no 2017. gada valsts budžeta.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais