Sabiedrība pagaidām bezspēcīga pret pulksteņa grozīšanu

Šonakt - pulksten četros naktī no sestdienas uz svētdienu, pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ. Latvijas iedzīvotāju pērn savāktie vairāk nekā 10 000 parakstu ar atbalstu pulksteņa negrozīšanai netika ņemti vērā – deputāti Saeimā par to nenobalsoja.

Toties Turcija, kas vēlas iestāties Eiropas Savienībā, ar pāreju uz vasaras un ziemas laiku ir rīkojusies vērienīgāk par laika dievu Hronosu - 2011. gada martā, kad Eiropā naktī no 26. uz 27. martu pagrieza pulksteņa rādītājus vienu stundu uz priekšu, Turcijā šo procedūru atcēla uz diennakti, jo jauniešiem 27. martā bija iestājeksāmeni augstskolās. Gadu vēlāk Turcijai bija sagatavots plāns atcelt pāreju uz ziemas un vasaras laiku. Un šogad Turcija negriezīs pulksteņa rādītājus šurpu turpu divas reizes gadā - šajā gadā un turpmāk Turcija atsakās no laika pārejas starp ziemas un vasaras laiku. Tāpēc ceļotājiem lieku reizi jāpārliecinās par izbraukšanas, iebraukšanas, izlidošanas un ielidošanas laikiem - Eiropas valstīs 30. oktobrī pulksteņi tiks pagriezti vienu stundu atpakaļ, un tad Latvijā un Turcijā vietējais laiks atšķirsies par vienu stundu. Pašlaik tas ir vienāds.

Arī Lietuvā Seima deputāti ir mēģinājuši dumpoties pret pulksteņa grozīšanu, 2011. gadā ierosinot nepāriet uz vasaras laiku. Seima rezolūcijā tika izteikts viedoklis, ka pulksteņu rādītāju pagriešana divreiz gadā kaitē valsts iedzīvotāju veselībai, ietekmē noziedzību, kā arī gaisotni ģimenē.

Latvijā diskusijas par pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ vairs nenotiek pārāk aktīvi. Pašreizējā kārtībā pāreja uz vasaras laiku notiek marta pēdējā sestdienā, pagriežot pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu, bet oktobra pēdējā svētdienā notiek pāreja uz ziemas laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot stundu atpakaļ. Argumenti par labu un sliktu pulksteņa griešanai bijuši dažādi, bet neviens no tiem nav pārliecinošs. Vienkārši tāda kārtība ir izveidota, un Eiropas Savienības valstis to ievēro.

Ekonomikas ministrijā norāda, ka pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ uz standarta laiku notiek vienoti visā ES. Visvairāk ietekmētās nozares jau ir pielāgojušās un neiebilst. Tiesa, pulksteņa rādītāju griešana nodrošina ļoti nebūtisku elektrības enerģijas ietaupījumu. Tā rada īslaicīgu diskomfortu, bet ne veselības apdraudējumu. Vairākums dalībvalstu nav izteikušas vēlmi kaut ko mainīt šajā kārtībā.

Pāreja uz vasaras laiku Latvijā atkal notiks 2017. gada 26. martā.

***

LATVIJAS LAIKA JOSLAS MAIŅA

Eiropas Savienības dalībvalstis ietilpst trīs laika joslās:

UTC - Īrija, Apvienotā Karaliste, Portugāle;

UTC+1 - Austrija, Beļģija, Horvātija, Čehija, Dānija, Francija, Vācija, Ungārija, Itālija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija;

UTC+2 - Bulgārija, Kipra, Rumānija, Grieķija, Somija, Latvija, Lietuva, Igaunija.

Latvija saskaņā ar starptautiski atzītu standartu, ņemot vērā tās ģeogrāfisko izvietojumu, atrodas laika joslā UTC+2 kopā ar tuvākajām mūsu kaimiņvalstīm un ES dalībvalstīm - Lietuvu, Igauniju un Somiju. Neveicot pāreju uz ziemas laiku (visu gadu būtu vasaras laiks), Latvija mākslīgi mainīs laika joslas un būs vienīgā valsts ES, kura tad atradīsies laika joslā UTC+3. Savukārt vasaras laika periodā dzīvosim pēc UTC+4 laika joslas laika (rudens periodā rīta pusē gaišs kļūs tuvāk pusdienas laikam).

Avots: Ekonomikas ministrija