Prezidents: Valsts pārvaldē strādājošie nesniedz nepieciešamo pienesumu
Latvijā tiek ieguldīti lieli resursi valsts aparāta uzturēšanā, taču valsts pārvaldē strādājošo darba rezultāti ne vienmēr dod nepieciešamo pienesumu un priekšnoteikumus tautsaimniecības attīstībai, - šādu viedokli tikšanās laikā ar Valsts kancelejas direktoru Mārtiņu Krieviņu paudis Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Kā aģentūru LETA informēja prezidenta Preses dienestā, Vējoņa ieskatā, turpinot valsts pārvaldes reformas, jāmazina administratīvais slogs un jāveicina ierēdņu dialogs ar sabiedrību un uzņēmējiem. Valsts pārvaldes attieksmei primāri jābūt konsultējošai un apkalpojošai, nevis represīvai, uzskata Vējonis.
Tāpat prezidents aicināja veicināt elektronisko pakalpojumu un risinājumu izmantošanu, lai atvieglotu gan valsts pārvaldes, gan uzņēmēju darbu. Prezidents vērsa uzmanību uz nepieciešamību strādāt pie informācijas sistēmu savietojamības dažādās iestādēs.
Tikšanās laikā Vējonis uzklausīja Krieviņa ieceres ierēdņu darba uzlabošanai un izvaicāja par sabiedrībai apspriešanai nodoto diskusiju dokumentu par iespējamām reformām valsts pārvaldē.
"Pārmaiņas valsts pārvaldē lielā mērā ir saistītas ar sabiedrības uzticēšanos demokrātiskai valsts iekārtai," teica Vējonis, mudinot vērtēt, vai ierēdņu skaits ir optimāls un vai administratīvo funkciju veikšanai pieejamie resursi tiek izmantoti efektīvi.
"Valsts pārvaldes darbībām ir jābūt jēgpilnām un uz rezultātu sasniegšanu vērstām," uzskata prezidents.
Vējonis informēja Valsts kancelejas direktoru par sarunās ar Saeimas frakciju pārstāvjiem vairākkārt izskanējušo kritiku saistībā ar Ministru kabineta virzīto likumprojektu un anotāciju kvalitāti. Valsts prezidents mudināja vērtēt tiesību aktu projektu izstrādes efektivitāti, lai izstrādātu kvalitatīvākus regulējumus.
LETA jau vēstīja, ka tikšanās norisinājās pēc Vējoņa iniciatīvas, jo prezidents vēlējās uzklausīt Krieviņa redzējumu par paveikto valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanā.
Stājoties jaunajā amatā, Krieviņš aģentūrai LETA kā vienu no uzdevumiem minēja mazas, efektīvas un uz rezultātu orientētas valsts pārvaldes izveidošanu. "Ir iespējams atrast labu modeli, pie kura ir gan atbildība, gan lielāka elastība, lai sasniegtu izvirzītos mērķus," tolaik noteica Valsts kancelejas direktors.
Arī saistībā ar Valsts kanceleju Krieviņam ir ambiciozi plāni - izveidot to par Baltijā spēcīgāko valdības centru, sniedzot atbalstu Ministru kabinetam un Ministru prezidentam.