Parādās Graubes iespējamo pēcteču vārdi

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Pirmās ziņas, ka Nacionālo Bruņoto spēku komandierim tiek meklēts pēctecis, publiskajā telpā parādījās pavasarī, taču tobrīd vēl nebija zināms, ka jauna kandidatūra būs nepieciešama jau tik drīz. Pat nesagaidot godpilno 60 gadu izdienu, komandieris aiziet vai arī tiek aiziets.

Vēl jūnijā intervijā Neatkarīgajai, taujāts par sava trešā pilnvaru termiņa noslēguma tuvošanos, komandieris atbildēja: «Esmu atkārtoti Saeimas ievēlēts uz četru gadu termiņu, kas beidzas 2018. gada jūlijā. Lai būtu skaidrs - man likumīgi nekas netraucē nodienēt līdz 2018. gada vidum. Punkts.» Kaut kas tomēr ir iztraucējis.

Piramīda negaida

Oficiālais pirmstermiņa atvaļināšanās skaidrojums - «lai dotu iespēju attīstīties militārajai piramīdai». Taču kādēļ piramīda vismaz tos četrus mēnešus līdz dzimšanas dienai, ja ne termiņa beigām, nevarēja paciesties, atbildes nav. Un komandieris arī nevēlas publiski skaidroties. Viņa mobilo telefonu paceļ adjutants, bet preses dienests norāda, ka citu komentāru nebūs.

Versijas par īstajiem iemesliem ir dažādas. Viena no tām saistīta ar ģenerālleitnanta Graubes pretošanos idejai par obligāto militāro dienestu. Pēc tam, kad Zviedrija 2018. gadā būs pie tā atgriezusies, Latvija ap Baltijas jūru būs vienīgā valsts, kuras armija sastāv tikai no brīvprātīgajiem - profesionālā dienesta un Zemessardzes.

Neformālais militārais portāls Vara bungas komandierim velta cieņas pilnus vārdus: «Amatu pamet cilvēks - laikmets, kurš bija galvenais NBS struktūru un politikas veidotājs vairāk nekā trešdaļu no to pastāvēšanas laika. Kādam var patikt vai nepatikt paveiktais, bet šodienas NBS ir izveidojis viņš, kā mācēja un kā ļāva.» Taču portāls arī piebilst, ka trešais termiņš bijis pilnīgi lieks, ko komandiera priekšlaicīga atkāpšanās netieši apliecina.

Bez skeletiem skapī

Protams, šobrīd lielais jautājums - kas nāks vietā, jo Latvijas armijā lielā daudzumā ieplūst nauda un tai jāseko reformām, ko prasa NATO. Tāpēc notiek cīņa starp konservatīvajiem spēkiem, kas atbalsta līdzšinējo kursu, un tiem, kas vēlas būtiskas pārmaiņas. Tas atspoguļojas arī iespējamo kandidātu uzvārdos.

Vairāki augstākie virsnieki teorētiski vēl varētu pagūt nodienēt vienu termiņu, ja NBS komandiera amatā tiktu iecelti līdz

60 gadu sasniegšanai. Piemēram, Leonīds Kalniņš, kurš vada Apvienoto štābu. Vai Juris Zeibārts - Latvijas militārais pārstāvis NATO un ES. Arī Zemessardzes komandieris Ainārs Ozoliņš.

Taču, kā uzsver militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš, jaunais komandieris nedrīkst būt viegli ievainojams - tādā nozīmē, ka viņam nepieciešama pārliecinoša izglītība, pārliecinošs CV, pārliecinošas valodas zināšanas un līdera talants. Lai ar viņu nevarētu politiski manipulēt.

Jaunā virsnieku paaudze

Labā ziņa tā, ka Latvijā jau ir izaugusi virsnieku paaudze, kas par karavīriem skolojās neatkarīgā Latvijā, un viņiem nav izglītības trūkuma vai padomju kara skolu pagātnes, ko kādā brīdi varētu izmantot par skeletu skapī. «Galvenais, lai būtu spīts, zināšanas, ambīcijas un māka izdzīvot gan ierakumā, gan uz parketa,» spriež Vara bungas.

Potenciālie uzvārdi ir vairāki. Pulkvedis Mārtiņš Liberts, kurš ASV Jūras kara koledžā pašlaik apgūst augstākās vadības virsnieka kursu. Nacionālās Aizsardzības akadēmijas rektors, pulkvežleitnants Georgs Kerlins. Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks Ivo Mogiļnijs, kurš šovasar saņēma brigādes ģenerāļa dienesta pakāpes zīmotnes. Ģenerālmajors Andis Dilāns savukārt iecelts Baltijas Aizsardzības koledžas komandanta amatā. Runā, ka Dilāns ticis uzrunāts jau pēc Raimonda Graubes otrā termiņa beigām, taču toreiz no karjeras augstākā pakāpiena atteicies, jo līdz izdienai vēl bija tālu, savukārt komandierim pēc pilnvaru nolikšanas atliek vien kādi diplomātiski amati vai, piemēram, došanās politikā.

Galavārdu, kurš tad ir īstais, teiks parlaments. Komandiera izraudzīšanās kārtība ir šāda: vispirms kandidātus apspriež Aizsardzības ministrijas un Bruņoto spēku vadībā, pēc tam piedāvā valsts prezidentam, un prezidents tālāk jau sniedz oficiālu priekšlikumu Saeimai.

Līdz jauna komandiera iecelšanai amata pienākumus turpinās pildīt Raimonds Graube.



Latvijā

Būtu jāizvērtē atsevišķu Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) darbinieku atbildība un jāsaprot, kā valsts varētu palīdzēt iedzīvotājiem saistībā ar neizdarību radītajiem zaudējumiem, tā pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) pauda prezidents Edgars Rinkēvičs.