Latvijā ir grūti noteikt iedzīvotāju sociālās vajadzības neskaidro nabadzības kritēriju dēļ, šī iemesla dēļ diskutabls ir arī jautājums par PB aizdevuma iespējām šīs vajadzības apmierināt, saka Pasaules bankas (PB) Eiropas un Centrālāzijas reģionālā biroja vadošais ekonomists Trūmans Pakards.
Kā izteicies Pakards, viens no galvenajiem apstākļiem, kas apgrūtina sociālo vajadzību novērtēšanu, ir tas, ka Latvijā nav noteikta nabadzības sliekšņa. "Cilvēki Vašingtonā man visu laiku prasa vērtējumu par nabadzīgo cilvēku vajadzībām, uz ko mana atbilde ir - Latvijā mēs nezinām, kas ir nabadzīgie cilvēki," viņš norāda, skaidrojot, ka kopš 90.gadu sākuma Latvijā nepastāv absolūtās nabadzības robeža.
Tādēļ viens no PB dotajiem uzdevumiem Latvijas valdībai, rēķinot aizdevēju atbalstītās ārkārtas sociālās palīdzības izmaksas, bijis ieviest atbilstošas sistēmas un nodrošināt sabiedrības informēšanu par palīdzības saņemšanas iespējām un tad ik ceturksni fiksēt cilvēku skaitu, kas tai piesakās. "Šeit patiešām nav cita ceļa, lai novērtētu iespējamo pieprasījumu pēc atbalsta, kā to padarot pieejamu un cieši sekojot līdzi tam, kuri cilvēki meklē palīdzības saņemšanas iespējas," viņš uzsver.
Jautāts par to, kā, viņaprāt, Latvijai vajadzētu definēt to, kuri cilvēki ir uzskatāmi par nabadzīgiem, Pakards gan norādīja, ka valstī šādi kritēriji jau pastāvot - ir definēti maznodrošinātie un trūcīgie cilvēki, un tieši uz pēdējiem, kuru ienākumi nepārsniedz 90 latus mēnesī, koncentrēta arī kopīgi ar valdību radītā ārkārtas sociālās drošības tīkla pakete.
Labklājības ministrijā (LM) apstiprināja, ka Latvijas likumdošanā nav definēta absolūtā nabadzības riska robeža, bet ir noteikts trūcīgas personas statuss. Runājot par nabadzību, visbiežāk tiek pielietotas Eiropas Komisijas definīcijas, saskaņā ar kurām par nabadzīgām tiek uzskatītas personas, ja to ienākumi un resursi ir tik ierobežoti, ka viņu dzīves līmenis ir zemāks par sabiedrībā pieņemto un tiem tiek liegtas vai ir ierobežotas pamattiesības.
Tādējādi nabadzība galvenokārt ietver materiālo resursu trūkumu, kā rezultātā cilvēks nevar nodrošināt dzīvei nepieciešamās pamatvajadzības.
Nabadzības riska slieksni un nabadzības riska indeksu aprēķina pēc Eiropas Kopienu Statistikas biroja (EUROSTAT) izstrādātās metodoloģijas. Lai novērtētu un salīdzinātu situāciju sociālās iekļaušanas jomā ES dalībvalstīs, tiek pielietoti indikatori, kurus aprēķina Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Pēc CSP rīcībā esošiem datiem, nabadzības riska slieksnis vienas personas mājsaimniecībai 2008.gadā bija 191 lats mēnesī, kas, salīdzinot ar 2007.gadu, pieauga par 22 latiem mēnesī, bet mājsaimniecībai, ko veido divi pieaugušie ar diviem bērniem, kas jaunāki par 14 gadiem, - 402 lati. Salīdzinot ar 2007.gadu, tas pieauga par 47 latiem mēnesī.
Iedzīvotāju īpatsvars, kas 2008.gadā dzīvoja zem šīs relatīvās nabadzības līnijas, bija 26%.