Talsu novads pie sevis aicina jaunus uzņēmējus

Saruna ar Talsu novada domes priekšsēdētāju Aivaru Lācaru.

- Tuvojas gada nogale, kad laiks izvērtēt paveiktos darbus. Kā Talsu novadam aizritējis 2016. gads?

- Šogad Talsu novada pilsētām un pagastiem prioritāri saimniecisku darbu veikšanai tika piešķirti vairāk nekā 400 000 eiro. Nauda tiek sadalīta, ņemot vērā vairākus kritērijus, tostarp iedzīvotāju patstāvības skaitu, teritorijas lielumu. Ar piešķirto naudas summu katra teritorija var rīkoties pēc saviem ieskatiem, bet atbilstoši apstiprinātajām prioritātēm. Finansiālo palīdzību pilsētu un pagastu atbalstam un saimnieciskās patstāvības nodrošināšanai turpināsim sniegt arī nākamgad.

Ļoti liels akcents tika likts arī uz Eiropas struktūrfondu apguvi un citu investīciju piesaisti - tika gatavoti projekti par kopējo summu gandrīz 500 000 eiro.

Savukārt Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē uzsākam pilotprojektu, kas paredz ēdināšanas pakalpojumu apvienošanu zem viena jumta gan pirmsskolā, gan skolā, ar domu pāriet uz pašvaldības organizētu bezmaksas ēdināšanu (sākotnēji līdz 9. klasei). Uzskatu, ka pilotprojekts ir izdevies un Pastendē bērniem tiek nodrošinātas bezmaksas maltītes. Taču sakarā ar skolotāju algu reformu, kuras rezultātā pašvaldībai nācās iesaistīties, piešķirot 58 000 eiro tikai šī gada noslēguma mēnešiem vien, lai pedagogi, it sevišķi pirmsskolās strādājošie, reāli šogad arī sajustu algu paaugstinājumu, pilotprojektu mēs šobrīd nevaram ieviest citās skolās, jo minētā summa atstāja iespaidu uz pašvaldības budžetu. Nākotnē šo projektu ir vērts attīstīt, jo tas ir viens no veidiem, kā mēs varam rūpēties par jauno paaudzi.

Pie paveiktā jāpiemin arī novērošanas sistēmu uzstādīšana Talsos, Valdemārpilī, Stendē un Sabilē.

- Kas būs nākamā gada prioritātes?

- Pirmkārt, Talsu tirgus labiekārtošana, tur sakārtojot tirdzniecības telpas, kā arī izveidojot ražošanas telpas, lai tur varētu notiks rosība visu nedēļu, ļaujot strādāt gan uzņēmējiem, gan savu produkciju varētu realizēt zemnieki un mājražotāji.

Otrkārt, Raiņa ielas sakārtošana virzienā uz rūpniecisko zonu Talsos un Pastendē. Ir plānots, ka projektu varētu pavirzīt arī uz Celtnieku ielu, kas ir Raiņa ielas atzars un kur atrodas industriālās teritorijas.

Treškārt, industriālā parka izveide Stendē, par ko esam runājuši jau sen. Visi uzņēmēji, kurus interesē industriālās ražošanas zonas un loģistikas teritorijas tuvu dzelzceļam, laipni gaidīti Talsu novada Stendē!

Katrā ziņā nākamgad liels fokuss būs uz biznesa vides pilnveidi. Starp citu, kopš rudens Talsos atkal pieejams ir biznesa inkubators.

Tāpat turpināsim sakārtot lauku ceļus par kopēju summu 4,1 miljons eiro - ceļu remonti notiks aptuveni 30 ceļu posmos - remontdarbi, nenoliedzami, iedzīvotājos sajūsmu neradīs, bet ilgtermiņa ieguvumi atsvērs īstermiņa apgrūtinājumus.

Prioritāte noteikti būs arī izglītība, kam tiek novirzīta liela daļa no budžetā pieejamā finansējuma. Piemēram, četras novada skolas - Talsu Valsts ģimnāzija, Sabiles un Talsu 2. vidusskola, kā arī Talsu pamatskola - pretendē uz projektiem 4,3 miljonu eiro apmērā, kas vērsti uz mācību vides uzlabošanu. 15% no summas ir pašvaldības investīcijas.

Vēl viens aktuāls projekts saistīts ar Talsu Galveno bibliotēku - ir iecere to modernizēt un padarīt šodienas prasībām atbilstošu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir atbalstījusi projekta pieteikumu Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Talsu Galvenās bibliotēkas ēkā Brīvības ielā 17a, Talsos. Pārbūvējot ēku, tur bibliotēka varēs pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas, kas šobrīd ir ierobežotas. Tur jau atrodas novada bērnu un jauniešu centrs.

- Saistībā ar izglītības tematiku savu aktualitāti nezaudē skolu tīkla optimizācija. Vai un kā šis jautājums skar Talsu novadu?

- Sabiles vidusskolā 10. klases vairs nav, jo nav kas tur mācās. Tiek domāts vidusskolu pārveidot par pamatskolu.

Izglītības iestāde Sabilē ir jāsaglabā, vienlaikus domājot, kā celt izglītības kvalitāti tajā. Nevienu citu skolu nav plānots slēgt. Citus gadus esam apvienojuši pirmsskolas iestāžu un skolu administrāciju, šis process gan, visticamāk, turpināsies. Sava daļa atbildības šajā kontekstā ir jāuzņemas pašiem iedzīvotājiem, kas izvēlas savu atvasi, piemēram, vest uz Talsiem, nevis uz bērnudārzu vai skolu tuvāk mājām. Arī emigrācija atstāj negatīvu ietekmi uz skolu dzīvotspēju - uz ārvalstīm gan vairs nebrauc prom tik masveidīgi, tie šobrīd ir atsevišķi gadījumi, bet arī atgriežas retais. Turklāt tie, kas ārvalstīs ir iesakņojušies, agrāk vai vēlāk pie sevis aizved arī bērnus.

- Apkures sezona sākusies bez aizķeršanās? Siltumenerģijas tarifs Talsu pilsētā nav mainīts kopš 2012. gada.

- Sezona sākusies kā ierasts, un, jā, tarifs pilsētā patiešām nav mainīts jau četrus gadus. Talsos apkuri nodrošina privātuzņēmums SIA Talsu Bio-Enerģija un pārdomāti saimnieko. Arī lauku teritorijās ar siltumapgādi problēmu pamatvirzienos nav - siltums tiek nodrošināts.

- Vai iedzīvotājus interesē daudzdzīvokļu ēku siltināšanas projekti?

- Interese ir lielāka nekā iespējas, jo nav kas garantē kredītu. Šī problēma ir vairāk aktuāla lauku teritorijās. Talsu pilsētā daudzās mājās siltināšanas darbi ir veikti, bet process prasa daudz uzņēmības no mājas iedzīvotājiem. Īpaši vēlos atzīmēt namu iedzīvotāju izveidotās apsaimniekošanas biedrības, kas ar šiem siltināšanas projektiem tiek galā ļoti labi, un līdz šim šādas aktivitātes ir bijušas ļoti pozitīvas un efektīvas.

- Pēdējā laikā plaši tiek apspriesta ziņa, ka Vides un reģionālās attīstības ministrija pašvaldībām varētu piedāvāt apvienoties 16 administratīvo teritoriju grupās jeb apriņķos. Jūsu vērtējums par šādu ierosinājumu.

- Tēlaini sakot, esmu redzējis grāmatas virsrakstu, bet saturu neesmu lasījis. Medijos uzrādīti ir 16 apriņķi, VARAM mājaslapā publicēta informācija par 15 sadarbības teritorijām jeb apriņķiem. Koncepcija nav publicēta, karte arī ne. Turklāt tiek stāstīts, ka šis jautājums ar visām pašvaldībām izrunāts - tā arī gluži nav. Ja ir runa par sadarbības teritorijām un kopīgi veidotām iestādēm, tas prasa ļoti nopietnu likumdošanas bāzi. Piemēram, savulaik kādreizējā Talsu rajonā bija izveidota ar vairākām pašvaldībām kopīga sadarbības iestāde Eiromāja Talsos - pirms iestāšanās ES tā bija ļoti būtiska organizācija visā Kurzemē, tā palīdzēja nevalstiskajam sektoram, pašvaldībām. Paradokss bija pēc iestāšanās ES - ar Briseli saistītu ierēdņu slēdziens bija strikts - organizācija, maigi sakot, ir ne pārāk likumīga, jo likumdošanas bāze nebija pienācīgi izstrādāta. Tas nav veiksmes stāsts. Negribas uzkāpt uz tā paša grābekļa, kas jau ir izbaudīts.

- Lai arī aktīvā tūrisma sezona noslēgusies, kāpēc ir vērts apmeklēt Talsu novadu arī ziemas periodā - ko redzēt, izbaudīt?

- Vairums dodas rudeni baudīt uz Siguldu, taču arī mūsu pusē ir fantastiski skaits zelta rudens - Sabile, Abavas ieleja, Pedvāle un ne tikai. Šobrīd jau kokiem lapas ir praktiski nobirušas, bet nākamgad rudens krāšņumu noteikti ir vērts baudīt arī mūsu pusē. Runājot par nākamo gadu, noteikti arī jāpiemin, ka apritēs 100 gadi, kopš Talsiem, Valdemārpilij un Sabilei apstiprinātas pilsētas tiesības, un šis notikums ieskandinās Latvijas valsts simtgades svinības.

Savukārt attiecībā uz ziemas periodu, kad Latviju klāj sniega sega, Talsu puse ir ļoti piemērota slēpotājiem. Talsu novads allaž ir uzsvēris, ka mums ir svarīgi saglabāt tīru dabu, tāpēc savvaļas teritorijas ir skaistas jebkurā gadalaikā. Īpaši gribas uzsvērt Strazdes pagastu - Ziemassvētku laikā vietējie iedzīvotāji, entuziasti, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē pārtop par rūķiem un rīko dažādas aktivitātes un pasākumus, kas īpaši patīk bērniem. Ļoti pieprasīts Ziemassvētku pasākums, uz ko laiks jārezervē jau tagad! Katrā ziņā ir vērts ieskatīties Talsu tūrisma informācijas centra mājaslapā - tur varēs atrast ko saistošu.

- Novembris ir patriotisks mēnesis. Novēlējums iedzīvotājiem valsts svētku ieskaņās.

- Cilvēki mīl savu māti - vienalga, kāda tā ir, tai var būt arī daudz trūkumu, un es novēlētu: mīliet Latviju kā savu māti. Jā, šeit dzīve nav ideāla un cilvēkiem varētu klāties daudz labāk, bet Latvija ir tikai viena un tā ir mūsu.