Tieši pirms diviem gadiem oktobrī valdība nolēma reformēt sociālās drošības sistēmu, nosakot pilnīgi jaunu pieeju mājsaimniecību ienākumu vērtēšanā un sociālās palīdzības sniegšanā Latvijas iedzīvotājiem. 2017. gadā šim jaunajam minimālā ienākuma līmenim vajadzētu sākt darboties dzīvē, taču tas, visticamāk, nenotiks, jo nav panākta vienošanās, kā to izdarīt. Un arī naudas nav.
Tiesībsargs savā nesenā paziņojumā kritizēja valdību par nespēju ieviest vispārēju sociālās drošības tīklu. «Nav pamata uzskatīt, ka situācija drīzumā mainīsies, jo budžeta likumā, kas no valdības sasniedzis Saeimu, vispārēja sociālās drošības tīkla iedzīvināšanai nav paredzēts finansējums,» atzina Juris Jansons. Latvijā nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauti 606 000 jeb 31 procents iedzīvotāju.
Lēmumu par risinājumu un vienu variantu minimālā ienākuma līmeņa noteikšanā visā valstī nav vienkārši pieņemt, jo priekšlikumi ir finansiāli ietilpīgi, Neatkarīgajai atzīst Labklājības ministrijas (LM) eksperti. Joprojām notiek diskusijas par to, kā realizēt šo plānu, līdz ar to faktiski no nākamā gada visaptverošs sociālās drošības tīkls vēl nesāks darboties. Tieši pirms diviem gadiem oktobrī valdība atbalstīja LM priekšlikumu, sākot ar 2017. gadu, valstī noteikt jaunu minimālā ienākuma līmeni, ko izmantotu, aprēķinot minimālos pabalstus, nosakot ienākuma neapliekamo minimumu, kā arī dažādu pabalstu apmēru. Jau tobrīd bija skaidrs, ka izmaksas plānoto izmaiņu dēļ (sociālie pabalsti, darbaspēka nodokļi, minimālā pensija) 2017. gadā varētu būt no 160,2 miljoniem eiro līdz 215,8 miljoniem eiro. Valdības apstiprinātais risinājums paredzēja no 2017. gada minimālā ienākuma līmeni noteikt 40 procentu apmērā no mediānas ienākumiem jeb vidējiem mājsaimniecību ienākumiem, kas aprēķināti, atmetot vislielākos ienākumus un vismazākos. 2014. gadā šis minimālais ienākums bija 129 eiro uz pirmo mājsaimniecības locekli (2016. gadā minimālais ienākums būtu jau ap 150 eiro).
«Pašlaik notiek iekšējas diskusijas par koncepcijā paredzēto risinājumu pakāpenisku ieviešanu turpmākajos gados,» Neatkarīgajai saka LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa. Risinājumi ir finansiāli ietilpīgi, tādēļ izšķiršanās nav vienkārša. Eksperte norāda, ka vienlaikus rūpīgi jāvērtē pabalstu un pensiju apmēri attiecībā pret minimālā ienākuma līmeni. Īpaši svarīgi ir nezaudēt cilvēku motivāciju strādāt un vispirms pašiem rūpēties par sevi un ģimeni.
«Minimālā ienākuma nodrošināšana ir uzskatāma par papildinošu, nevis aizstājošu risinājumu, tādēļ vienlaikus jāturpina īstenot tās politikas, kas veicina iekļaujošu izglītību, ņemot vērā pastāvošo sakarību starp ienākumiem un izglītības līmeni,» stāsta E. Celmiņa. Tāpat ir jāturpina palielināt ekonomikas konkurētspēju, lai strādājošajiem dotu iespēju saņemt lielākus ienākumus. Speciāliste norāda, ka valdības rīcības plānā ir ietverti divi pasākumi, kas vērsti uz divu iedzīvotāju grupu - pensionāru un bērnu - ienākumu nepietiekamības mazināšanu. Tās ir iedzīvotāju grupas, kas visbiežāk pakļautas nabadzības riskam. «Proti, paredzētas izmaiņas ģimenes valsts pabalsta izmaksām un diferencēšanai atkarībā no bērnu skaita un sagatavot turpmākus priekšlikumus attiecībā uz vecuma pensijas saņēmējiem,» saka E. Celmiņa. Pensiju jautājumi regulāri esot valdības dienaskārtībā. Saeimā 2. lasījumā ir grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, un viens no grozījumiem paredz elastīgāku sociālo pabalstu noteikšanu, ja cilvēks ar trūcīgā statusu sāk strādāt algotu, bet zemu apmaksātu darbu - personai pirmos mēnešus tiks saglabāts sociālais pabalsts, ļaujot pakāpeniski pielāgot savu dzīvi un izdevumus.
***
UZZIŅA
Labklājības ministrijas piedāvātais RISINĀJUMS, ko jau 2014. gadā pieņēma valdība
• Minimālā ienākuma līmeni noteikt 40% apmērā no rīcībā esošo ienākumu mediānas, pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju, piemērojot ekvivalences skalu
• Valdība vienojās izmantot to līmeni, kas ir līdzvērtīgs Pasaules Bankas piedāvājumam (106,72 eiro) un esošajam trūcīgās personas ienākumu līmenim (128,06 eiro).
• 2014. gadā (atbilstoši 2012. gada ienākumu datiem) 40% veido 129 eiro pirmajai personai mājsaimniecībā
Avots: Neatkarīgā