Nesenās vizītes laikā Sanktpēterburgā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) izteicās, ka pašlaik Latvijas jaunieši dārgo vīzu dēļ nereti nespēj aizbraukt uz Krieviju – ja ne vispār, tad vismaz tik bieži, cik gribētu.
Tādējādi viņiem liegtas mācību iespējas, tiek bremzēts arī tūrisms. Šīs varētu būt jomas, kas vienus vilinātu uz Latviju, otrus – uz Krieviju, tālab jautājums par bezvīzu režīmu būtu aktualizēšanas vērts. Pret to neiebilda arī Sanktpēterburgas gubernatore Valentīna Matvijenko.
Aktuāls jautājums
Par to, ka šis jautājums Krievijas pilsoņiem ir būtisks, liecināja reakcija nākamajā dienā pēc šīs tikšanās, ko pārraidīja arī televīzijā. Sanktpēterburgas iedzīvotāji bezvīzu režīma ieviešanas iespēju ar Latviju bija uztvēruši nopietni. Arī Neatkarīgā uzklausīja jautājumus, vai tiešām cilvēki beidzot varētu ceļot bez vīzām. Jau pērn Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs izteica prognozi, ka bezvīzu režīmu starp Krieviju un Latviju varētu ieviest tuvāko piecu gadu laikā. Nesen Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) piedāvāja piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas investoriem, un Krievija to iztulkoja kā iespējamu pārejas periodu ceļā uz pilnīgu vīzu atcelšanu.
Ne tik ātri
Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) norāda, ka vīzu režīms starp Latviju un Krieviju ir vīzu režīma starp Eiropas Savienību (ES) un Krieviju neatņemama sastāvdaļa. Jāatgādina, ka Šengenas zonas valstu (tajā skaitā Latvijas, bet ne Krievijas) iedzīvotāji var ceļot bez pasu pārbaudes.
"2007. gada 1. jūnijā ieviestais Nolīgums par vīzu atvieglinātu izsniegšanu ES un Krievijas Federācijas pilsoņiem jau šobrīd dod labākas iespējas Latvijas un Krievijas pilsoņu savstarpējiem kontaktiem. Mēs izvērtēsim tā sekmes," teikts ĀM atbildē Neatkarīgajai. ES ir zināma Krievijas interese pēc iespējas ātrāk noslēgt bezvīzu režīmu. Taču šāda lēmuma sagatavošanai ir nepieciešams laiks, tam ir savi priekšnoteikumi un saistība ar vispārējām Krievijas un ES attiecībām, tajā skaitā Krievijas un Eiropas Komisijas sarunām par jauno attiecību ietvara līgumu. Tas Krievijas pusei ir zināms, uzsver ĀM. Šobrīd ES dalībvalstis aktīvi veic savstarpēju viedokļu apzināšanu. "Tomēr process ir pietiekami komplicēts, un tādēļ atturamies prognozēt tā rezultātu," norāda ĀM.
Vienkāršot sistēmu
Baltijas starptautiskās akadēmijas Senāta valdes priekšsēdētājs Sergejs Buka uzsver, ka būtu lietderīgi vienkāršot pastāvošo sistēmu. Piemēram, paredzēt iespēju saņemt vīzu bez maksas, ja Krievijas pilsoņi, lai veicinātu starptautisko sadarbību, tiek aicināti uz zinātniskajām konferencēm vai tamlīdzīgiem pasākumiem. "Mūsu augstskolā mācās vairāk nekā simt Krievijas pilsoņu. Būtu labi, ja viņiem uzturēšanās atļaujas varētu pagarināt automātiski, ja augstskola apliecina, ka students tiešām mācās," konkrēti uzskaita S. Buka. Arī biznesa augstskolas Turība komunikācijas vadītāja Līga Ozoliņa informē, ka Turība ir sākusi sadarbību ar Krievijas augstākās izglītības iestādēm, divas studentes jau mācās Sanktpēterburgā. Bezvīzu režīms sadarbību izglītības jomā atvieglotu, jo mūsu studenti, Krievijas augstskolās mācoties, precīzāk izprastu eksporta un importa iespējas, likumdošanas, grāmatvedības īpatnības, nacionālās īpatnības, tradīcijas un globalizācijas tendences, domā Turībā.
S. Buka aizrāda, ka Krievijas un citu valstu studentus nevajag uzskatīt par potenciālajiem imigrantiem uz ES. "Mēs paši viņus sijājam. Un viņi uz šejieni atved naudu," saka S. Buka. Latvijas vēstniecībai nesen liedzot valstī iebraukt trim studentiem no Šrilankas, augstskola zaudējusi 30 000 eiro.