Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild a/s Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Andis Pinkulis.
- Citi enerģētikas uzņēmumi, piemēram, Latvijas gāze, kaut ko līdzīgu pieslēguma maksai vai abonēšanas maksai mājsaimniecībām ieviesa jau labu laiku atpakaļ. Kāpēc a/s Sadales tīkls šādu sistēmu ieviesa tik vēlu?
- Es domāju, ka pirms desmit gadiem tas nešķita kritiski, jo prognozējām, ka kopējais sadalītās elektroenerģijas patēriņš turpinās augt un tas būtiski jaudas izmantošanas efektivitāti neietekmēs. Taču redzam, ka tagad sadalītā elektroenerģija nevis ir pieaugusi, bet ir samazinājusies un pēdējos gados ļoti būtiski nav mainījusies. A/s Sadales tīkls tarifi pēdējo reizi mainījās 2011. gadā. Es domāju, ka tolaik gan mēs, gan sabiedrība šādam solim nebija gatava, tādēļ šādas būtiskas izmaiņas tarifu struktūrā netika ieviestas, jo tas prasa gan būtisku domāšanas maiņu, gan izpratni par energoefektivitātes pasākumiem. Tomēr nozarē diskusijas par šādu tarifu struktūru jau bija sen, jo šāda fiksētā maksa par pieslēguma nodrošināšanu ir 19 Eiropas Savienības valstīs. Ja vērtējam a/s Sadales tīkls izmaksu struktūru, tad 85% no uzņēmuma izmaksām ir nemainīgās izmaksas, kuras nav atkarīgas no elektrības patēriņa apjoma. Teorētiski varētu teikt, ka aptuveni 80% no klientu maksājumiem ir jābūt fiksētai maksai atbilstoši pieslēguma jaudai un tikai 20% mainīgai, kas ir atkarīga no elektrības patēriņa, bet tad izmaksu kāpums lietotājiem, kuri elektroenerģiju savos pieslēgumos nelieto vai lieto ļoti neefektīvi, būtu daudz lielāks. Piemēram, Nīderlandē visi sadales tīkla pakalpojumi ir par fiksētu maksu, kas ir atkarīga no pieslēguma jaudas. Dažādās valstīs tarifu struktūra un fiksētās maksas īpatsvars ir dažāds, bet, ja salīdzinām ar pašreizējo sadales tarifu struktūru, tad tas atbilst vidējam Eiropas līmenim.
- Elektrības pieslēgums ir viena no svarīgākajām ārvalstu investoru izteiktajām vajadzībām, vai investoriem ir pieejama informācija par iespējamajām jaudām pie konkrētiem īpašumiem?
- Ar LIAA mums ir izveidojusies laba sadarbība. Ja investori interesējas par jaudas pieejamību kādā Latvijas reģionā, tad mēs operatīvi sniedzam informāciju par jaudas iespējām. Tikpat laba sadarbība ir izveidojusies ar pašvaldībām, ar kurām jau trešo gadu tiekamies individuāli, lai koordinētu mūsu elektrotīkla attīstības plānus un termiņus un sinhronizētu tos ar pašvaldības attīstības plāniem. Ar katru gadu savstarpējā komunikācija un sadarbība viennozīmīgi uzlabojas.
- Kā notiek elektrības tarifu maiņa Latvijā?
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk tekstā - Regulators) izsniedz darbības licenci sadales sistēmas operatoram. A/s Sadales tīkls strādā atbilstoši izsniegtās licences nosacījumiem un prasībām. A/s Sadales tīkls ir jānodrošina nepārtraukta elektrības piegāde, elektrotīkla uzturēšana un atjaunošana, kā arī pienākums ir garantēt vienlīdzīgus elektroenerģijas sadales sistēmas lietošanas nosacījumus visiem elektroenerģijas sadales sistēmas lietotājiem un nodrošināt sadales sistēmas operatora neatkarību, ievērojot noteiktās prasības, un, protams, papildus licences prasībām jaunu elektroenerģijas pieslēgumu izbūve. Tie ir pamata uzdevumi, un tos a/s Sadales tīkls arī veic. Savukārt Ministru kabinets apstiprina elektrības lietošanas un tirdzniecības noteikumus, kuros ir noteiktas a/s Sadales tīkls un klientu tiesības un pienākumi. Tāpat a/s Sadales tīkls pienākumus un tiesības regulē arī citi normatīvie akti, piemēram, Elektroenerģijas tirgus likums, Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem u.c.
Ja a/s Sadales tīkls vērtējumā ir nepieciešamība mainīt tarifus, tad atbilstoši Regulatora apstiprinātajai Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikai a/s Sadales tīkls sagatavo tarifu izmaiņu projektu un iesniedz to Regulatoram. Ja projekts ir pamatots un atbilst normatīvo aktu prasībām, lēmumu par projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem Regulators.
- Kad ir jāiebilst tiem, kuriem piedāvātās izmaiņas nepatīk?
- Regulatora lēmumu jebkurš var apstrīdēt viena mēneša laikā no brīža, kad Regulators ir apstiprinājis tarifa izmaiņas, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā.
Tarifu izmaiņu procedūru nosaka likums Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem. Tarifu projekta izvērtēšanas un apstiprināšanas process var būt visai ilgs - no sešiem mēnešiem un ilgāk. Projekta izvērtēšanas laikā klienti var vērsties pie Regulatora, prasīt informāciju, pamatojumu utt. Regulators obligāti rīko (un šogad tā arī notika) publisko uzklausīšanu. Publiskajā uzklausīšanā var piedalīties ikviena ieinteresētā puse, piemēram, gan privātpersonas, gan juridiskās personas. Mēs izsakām savus apsvērumus un argumentus, pamatojam tarifu izmaiņu nepieciešamību un atbildam uz klientu uzdotajiem jautājumiem.
- Vai biznesa un lauksaimnieku organizācijas iebilda pret tarifu izmaiņu projektu tarifa pieņemšanas procedūras laikā?
- Mēs labi saprotam, cik šādas tarifu struktūras izmaiņas varētu būt nozīmīgas ļoti daudziem klientiem, kaut vai skatoties no tarifu struktūras izmaiņu puses. Pārmaiņas skāra gan mājsaimniecības, gan juridiskās personas. Juridiskajām personām jau līdz šim tarifs bija sadalīts divās daļās - fiksētajā un mainīgajā maksā. Līdz ar to mainījās tikai proporcija, cik lielu daļu no rēķina veido fiksētā un cik mainīgā maksā. Pēc izmaiņām fiksētā daļa no 10% pieauga līdz 40% un 60%. Lielākas pārmaiņas bija mājsaimniecībām un galvenokārt mainījās tarifu struktūra. Mājsaimniecību rēķinos parādījās jauna pozīcija - fiksētā maksa par pieslēguma nodrošināšanu. Lai stāstītu par šīm izmaiņām, mēs jau no šā gada sākuma tikāmies ar Pensionāru savienību, ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) u.c. organizācijām. Mēs skaidrojām, kāpēc ir jāveic izmaiņas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos, kādas būs šīs izmaiņas, ko klienti varētu laikus jau iesākt, lai aizsargātu savas intereses vēl pirms Regulatora galīgā lēmuma. No janvāra līdz pat augustam un arī tagad mēs turpinām aktīvu komunikāciju ar klientiem, tostarp ar pašvaldībām un citām ieinteresētajām pusēm. Protams, cits jautājums, vai un kurā brīdī klienti sāka izvērtēt savos objektos esošo elektrotīkla jaudu, jo pamatprincips, kas tika iestrādāts tarifu izmaiņās, ka, efektīvi izmantojot pieslēguma jaudu, no izmaksu viedokļa nekas nemainās vai pat izmaksas samazinās.
- Kāpēc tad lauksaimniekiem ir tāds šoks par augusta elektrības rēķiniem?
- Jau šā gada februārī mēs tikāmies ar LOSP, informējām, ka sadales tarifu struktūra mainīsies un fiksētās maksas komponente pieaugs, bet maksa par kilovatstundas piegādi samazināsies. Mēs skaidrojām, ka tiem, kas savas jaudas izmanto efektīvi, nekas būtiski nemainīsies. Savukārt tiem, kas savas jaudas izmanto ļoti efektīvi, rēķini pat samazināsies. Bija pietiekami daudz laika, lai ikviens varētu analizēt savu elektrības patēriņu, novērtēt objektos esošās elektrotīkla jaudas un nepieciešamības gadījumā atteikties no liekās jaudas, lai sagatavotos pārmaiņām. Taču to klienti var darīt arī šobrīd. Jau gada sākumā, izskatot sadales tarifu projektu, viens no būtiskākajiem jautājumiem bija par objektiem ar sezonāla rakstura patēriņu, piemēram, par kaltēm, kuras nepieciešamo elektrotīkla jaudu izmanto tikai divus trīs mēnešus gada laikā. Izskatot šo jautājumu, Regulatora ieskatā, nav iespējams noteikt tādus tarifus, kas ļautu visiem attiecīgā sprieguma un patēriņa līmeņa lietotājiem noteikt ekonomiski pamatotus sezonāla rakstura tarifus. Izskatīšanas procesā izteiktie sadales klientu viedokļi par labvēlīgāku apstākļu radīšanu sezonāla rakstura patēriņam negatīvi ietekmētu pieslēgumu noslodzes efektivitāti un varētu radīt nevienlīdzīgu izmaksu sadalījumu starp attiecīgā sprieguma un patēriņa līmeņa lietotājiem. Mūsu piedāvājums lauksaimniekiem bija izmantot esošo regulējumu pieslēguma noteikumus, kuri nosaka, ka klienti no liekās jaudas var atteikties līdz pusgadu ilgam termiņam. Pēc tam, piesakot šo jaudu atkal, to var saņemt atpakaļ, samaksājot vien par drošinātāju un skaitītāju maiņu. Tie varētu būt no 30 līdz 60 eiro.
Lauksaimnieku iebildumi bija par to, ka seši mēneši ir par maz un ka ir nepieciešams deviņu mēnešu ilgs periods. Šis viedoklis tagad ir ņemts vērā, un mēs iesniegsim Regulatoram priekšlikumu atļaut klientiem atteikties no elektrotīkla jaudas uz laiku līdz pat deviņiem mēnešiem.
- Cik ilgā laikā šādu lēmumu var pieņemt?
- Tuvāko nedēļu laikā varētu notikt kopēja sanāksme un diskusijas, lai izvērtētu, vai šādas izmaiņas nepasliktinās citu elektrības lietotāju stāvokli, vai tas ir taisnīgi attiecībā uz citiem klientiem, kuri fiksēto maksu par pieslēgumu maksā visus 12 mēnešus. Tās nav tarifu izmaiņas, bet grozījumi Sistēmas pieslēgumu noteikumos, tāpēc Regulators var pieņemt lēmumu, piemēram, mēneša laikā. Es ceru, ka šis jautājums šogad tiks atrisināts un sezonālie lietotāji, piemēram, kaltes nākamgad varēs darbināt jau, balstoties uz izmaiņām šajos noteikumos.
- Tas nozīmē, ka nākamgad lauksaimnieki varēs atteikties no jaudām uz termiņu līdz deviņiem mēnešiem, tad uz trim mēnešiem atjaunot.
- Ja tiks veiktas izmaiņas attiecīgajā noteikumu punktā, tad tās attieksies uz pilnīgi visiem klientiem, tostarp arī uz lauksaimniekiem. Šādu normu varēs izmantot arī vasaras kafejnīcas vai citu sezonālo darbu veicēji. Nav regulējuma, ka tā būtu piemērojama tikai noteiktai klientu grupai. Tā attieksies uz visiem.
Tomēr atgādināšu, ka jau no pagājušā gada nogales mēs informējām sabiedrību par gaidāmajiem pārmaiņu virzieniem un nepieciešamību domāt par savu īpašumu energoefektivitāti un efektīvu jaudu izmantošanu.
- Varbūt daudzi to nepamanīja, jo ir pieraduši pie izlīdzinātā maksājuma ērtībām. Tiek maksāts viens fiksēts maksājums par patērētajām kilovatstundām, bet pieslēguma jaudas jau aizmirsušās.
- Aptuveni 700 tūkstošiem mājsaimniecību rēķins nav mainījies vai tas ir pat samazinājies. Rēķina pieaugums ir tiem klientiem, kuri elektrību savos objektos nelieto vai lieto ļoti maz, vai tiem klientiem, kuri norēķinājās pēc izlīdzinātā maksājuma un iepriekšējā periodā bija deklarējuši mazāku patēriņu par faktisko. Daudzos gadījumos rēķina lielumu ietekmēja ne tikai tarifa izmaiņas, bet arī izlīdzinātā maksājuma pārrēķins - abas korekcijas sasummējās kopā. Daudzi klienti to nebija pamanījuši un uzskatīja, ka izmaiņas maksājumos ietekmēja tikai sadales sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņas.
Tāpat izmaiņas skar arī namu apsaimniekotājus, bet faktiski jau kopš vasaras sākuma mēs apzinājām tos namus, kuros elektrības patēriņš nav atbilstošs objektā esošajai elektrotīkla pieslēguma jaudai. Mēs klientus jau laikus informējām par to, kādas sekas varētu izraisīt tarifu struktūras izmaiņas. Tomēr ir klienti, kuriem jaunie rēķini bija liels pārsteigums. Diemžēl lielā mērā apsaimniekotāju neizdarības dēļ cieš gala patērētāji. Tādēļ aicinu ikvienu pārbaudīt, vai jūsu pieslēguma jauda atbilst jūsu elektroenerģijas patēriņam.
- Vēl pirms vairākiem gadiem klientus mudināja pieteikt lielākas jaudas, nekā tas būtu objektīvi nepieciešams, jo gadījumā, ja rastos vajadzība jaudu palielināt, īpaši Pierīgā, tad dabūt lielāku papildu jaudu varēja nebūt iespējami.
- Pierīga - tas ir īpašs stāsts. 2006. vai 2007. gadā Pierīgā, lai realizētu jaunu pieslēgumu vai palielinātu savā objektā esošo elektrotīkla jaudu, bija jāstāv rindā, jo nevarējām operatīvi apmierināt klientu pieprasījumu. Tajā laikā sadales sistēmas pakalpojumu tarifu struktūrā elektrotīkla pieslēguma jaudas īpatsvars bija ļoti zems, tādēļ, pieprasot pārāk lielu jaudu, kas faktiski nebija nepieciešama, klienti par maksājumiem par pieslēguma nodrošināšanu varēja neuztraukties. Iedzīvotāju skaita pieaugums un uzņēmējdarbības attīstība arī tagad ir izteikta tieši Pierīgā. Ņemot vērā, ka elektrotīkla jaudas kapacitāte noteiktā vietā ir ierobežota un tas spēj nodrošināt noteiktu jaudas apjomu, tieši šeit varētu būt brīvu elektrotīkla jaudu deficīta problēma - ja kāds vēlas atvērt jaunu rūpnīcu, tad ir vietas, kur uzreiz nebūs iespējams nodrošināt nepieciešamo elektroenerģijas jaudas daudzumu. Pieslēguma nodrošināšanai būs jābūvē papildu transformators vai elektrolīnija. Tas prasa laiku un paaugstina izmaksas, tādēļ ikviens klients bez maksas var noskaidrot, kādas konkrētajā īpašumā ir iespējas un izmaksas elektrības pieslēguma izbūvei, piemēram, pirms nekustamā īpašuma iegādes.
- Cik liels klientu skaits jau pieteicās samazināt pieslēguma jaudu?
- Elektrotīkla jaudas nepārskata tie klienti, kuriem rēķins nav mainījies vai pat ir samazinājies, kas ir aptuveni 700 tūkstoši mājsaimniecību, kā arī izmaiņas neveic tie juridiskie klienti, kuri elektrotīkla pieslēguma jaudu izmanto efektīvi. No jūnija elektrotīkla jaudu savos īpašumos ir pārskatījuši 25 tūkstoši objektu īpašnieki. Lielāko tiesu tās ir mājsaimniecības un galvenokārt ārpus Rīgas apkārtnes. Uz šo brīdi lēmumu samazināt jaudu ir pieņēmuši 6000 biznesa klientu.
- Cik ilgi elektrolīnijā tiks uzturēts spriegums, ja klients nemaksās rēķinus? Kamēr patēriņš bija nulle, tad varēja neko nemaksāt gadiem ilgi, bet elektrība bija pieejama jebkurā brīdī.
- Mums jau ir apkopota informācija ar elektrolīnijām uz tām mājām, kas ir sliktā tehniskā stāvokli, un mēs secinām, ka tuvākajā laikā objekti netiks apdzīvoti. Šādos objektos mēs daudzviet jau esam demontējuši elektrības skaitītājus, bet elektrolīnijas vēl ir palikušas. Lai šo elektrolīniju uzturēšanā un atjaunošanā neracionāli nebūtu jāiegulda līdzekļi, atbilstoši elektrolīniju ekspluatācijas termiņa beigām mēs, visticamāk, vairs neatjaunosim. Otra liela klientu grupa ir tā, kuru īpašumi ir pieņemamā stāvoklī, tomēr arī tajos īpašumos neviens nedzīvo. Šobrīd mājsaimniecībām ir ieviesta fiksēta maksa par elektrības pieslēgumu, un, ja klienti maksās par pieslēguma nodrošināšanu, tad tas nozīmēs, ka klientam ir noteiktas intereses šo īpašumu nākotnē atjaunot vai pārdot. Ja par elektrības rēķiniem netiks maksāts vairāk kā pusgadu, tad, sadarbojoties ar pašvaldību, mēs vērtēsim, vai pieslēgums vispār ir vajadzīgs. Ja secināsim, ka ne, tad demontēsim elektrolīniju.
Līdz šim, ja klients maksāja par vienu patērētu kilovatstundu mēnesī, mums nebija nekāda pamata uzdot jautājumus par elektrolīnijas izmantošanas efektivitāti. Tomēr jaunā tarifu struktūra motivēs klientus vērtēt, vai elektrības pieslēgums ir nepieciešams, un ļaus optimizēt elektrotīklu un ilgtermiņā plānot elektrotīkla attīstību konkrētajā vietā.
Ja ir skaidrs, ka kāds šajā teritorijā kādu laiku dzīvos vai darbosies un klients būs gatavs maksāt par elektrolīnijas uzturēšanu, tad līnija tiks uzturēta un savlaicīgi. Ja neviens par pieslēguma nodrošināšanu un elektrotīkla uzturēšanu nevēlas maksāt, tad mēs secināsim, ka varam optimizēt elektrotīkla jaudu un racionāli lemt, kur rekonstruēt tīklu, bet kur rekonstrukcija varbūt nemaz vairāk nebūs vajadzīga.
- Jūs teicāt, ka cilvēki atsakās no liekām jaudām, vai ir vietas, kurās jums investīciju apjomi ir jāpalielina?
- Protams, ka ir gadījumi, kad klienti vēlas pieslēgumu jaunā vietā, kur elektrotīkls nekad nav bijis. Mēs izbūvējam jaunu elektrolīniju, un līdz ar to kopējais elektrolīniju garums palielinās.
Vietās, kurās klientu elektrības patēriņš palielinās, ir jābūvē jaunas transformatora apakšstacijas.
Pašlaik noris process par 110 kV apakšstacijas izbūvi objektiem lidostas Rīga apkārtnē. Ņemot vērā būvniecības attīstību Mārupes novadā, šī apakšstacija varētu atslogot apkārtnē esošās apakšstacijas, jo tajās vairs nav brīvu elektrotīkla jaudu, kuru varētu piešķirt jaunajiem klientiem. Šādu iemeslu dēļ šobrīd notiek jaunas apakšstacijas būvniecība Skanstes ielas apkaimē Rīgā.
Plānojot elektrotīkla rekonstrukcijas projektus, izvērtējam un uzlabojam tīkla topogrāfiju. Ja ir iespējams, tad elektrolīnijas, kuras šķērso mežainus apvidus, mēs pārvietojam uz autoceļu malām. Šāds risinājums samazina elektrolīniju uzturēšanas izmaksas un uzlabo elektroapgādes drošumu. Savukārt, ja meža nogabalu šķērso elektrolīnija, kas nodrošina elektroapgādi apdzīvotām vietām vai pilsētām, vai sociāli nozīmīgiem objektiem, tad, lai samazinātu laika apstākļu ietekmi uz energoapgādes drošību, mēs gaisvadu elektrolīnijas pārbūvējam par kabeļu līniju.
Tīkla sakārtošana nozīmē arī racionāli novērtēt bijušo kolhozu centru elektroapgādi. Savulaik elektrotīklu šajās vietās veidoja ar lielu drošības rezervi, lai elektroapgādi nodrošinātu divas vai pat trīs elektrolīnijas. Elektrības infrastruktūra tika veidota, lai nodrošinātu lielu elektrības patēriņa apjomu, lai piegādātu elektrību fermām, ražotnēm, mehāniskajām darbnīcām u.c. Bijušajos kolhozu centros, kuros pašlaik elektrību patērē tikai daži desmiti mājsaimniecību, tāds drošības līmenis un tik lielas jaudas rezerves vairāk nav nepieciešamas. Līdz ar to ir jāvērtē, kurš elektrotīkls vai un kā ir jāatjauno un jārekonstruē, lai tas būtu atbilstošs to nākotnes perspektīvajam patēriņam. Ja patēriņa nav, tad neizmantotā elektrotīkla infrastruktūra nav nepieciešama. Sadales tīkla mērķis ilgtermiņā ir ieguldīt investīcijas elektrotīkla atjaunošanā visefektīvākajā veidā, ņemot vērā gan slodžu centru izmaiņas, gan jaunākās tehnoloģijas.
- Kas notiks, ja kāds tagad atteiksies no liekām jaudām, bet tad sapratīs, ka tomēr vajag tikpat lielu jaudu atpakaļ. Cik būs jāmaksā par šādu kļūdu?
- Ja kāds klients atteiksies no liekas jaudas, bet sapratīs, ka ir kļūdījies aprēķinos un elektrotīkla jaudu ir samazinājis par daudz, līdz nākamā gada 31. jūlijam nodrošināsim iespēju klientam jaudu atjaunot bez papildu samaksas. Savukārt, sākot ar 2017. gada 1. augustu, par pieslēguma atjaunošanu klientiem būs jāmaksā atbilstoši Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem. A/s Sadales tīkls izvērtēs elektrības pieslēguma atjaunošanas iespējas, un klientam būs jāsedz ar pieslēguma ierīkošanu saistītās izmaksas.
