Lai bijušajiem ieslodzītajiem palīdzētu atrast darbu, bet vispirms – iemācītu viņiem darba meklēšanas un saskarsmes prasmes, šā gada novembrī Ieslodzījuma vietu pārvalde slēgs līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū uzsākšanu.
Lielākā daļa ieslodzīto ir darbaspējīgā vecumā, vairāk nekā puse no kādreizējiem cietumniekiem atkal atgriežas ieslodzījuma vietās, kaut gan varētu strādāt, maksāt nodokļus, uzturēt sevi.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure uzsvēra, ka projekta ietvaros jau ieslodzījuma vietās būs iespējams pielāgoties darba tirgus situācijai, nevis tikai pēc atbrīvošanas sākt meklēt piemērotāko darbavietu. Turklāt bijušajiem ieslodzītajiem ir vajadzīga atbalsta sistēma, un viens no projekta mērķiem ir mainīt sabiedrībā valdošos stereotipus, lai darba devēji nebaidītos pieņemt darbā bijušos ieslodzītos. Latvijā situācija nav iepriecinoša - no tiem, kas pilnībā izcietuši sodu ieslodzījuma vietās, tajās atkal atgriežas 52 procenti personu. Jo viņiem nav darba, nav dzīvesvietas, nav sociālo prasmju, lai dzīvotu patstāvīgi.
Plānots, ka projekts noslēgsies 2022. gada decembrī un tā laikā noziedznieku labošanās un labošanas pakalpojumus un atbalstu saņems 16 000 ielodzīto, bet darbu sāks meklēt 3500 no cietumiem iznākušo.
Šī gada deviņos mēnešos no 178 Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētajiem bijušajiem ieslodzītajiem 140 cilvēki ir iekārtojušies darbā, informēja NVA direktora vietniece Inese Šteina. Viņi galvenokārt strādā mazkvalificētās profesijās - par krāvējiem, metinātājiem, galdniekiem.
I. Spure uzsvēra, ka soda efektivitātes rādītājs ir recidīvs, proti, atkārtota nozieguma izdarīšana. Tāpēc ir svarīgi veidot sistēmu, lai cilvēki atgrieztos sabiedrībā, integrētos darba tirgū, jo lielākā daļa ieslodzīto ir darbaspējīgā vecumā, kā arī saņemtu ģimenes atbalstu. Tālab projektā strādās ar ģimenes locekļiem, to skaitā ar vardarbīgo un dzimumnoziedznieku ģimenes locekļiem, vecākiem, kuru bērni atrodas ieslodzījuma vietās u. tml. Par ģimenes un vides ietekmi runāja arī Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs - nereti bijušais ieslodzītais atgriežas iepriekšējā vidē, kurā viņš tiek mudināts atkal izdarīt noziegumu. Resocializācijas procesā brīvprātīgajiem būs lielāka nozīme nekā pašlaik - viņi palīdz apgūt ikdienā nepieciešamās iemaņas, pavadīt brīvo laiku, aprunāties.
Ieslodzītie tiks iesaistīti atkarību novēršanas programmās, jo atkarības ir riska cēlonis atkārtota nozieguma izdarīšanai. Daudziem nāksies mācīties latviešu valodu, izrādās, ka vairāk nekā puse ieslodzīto ikdienā nelieto valsts valodu. Pirms atbrīvošanas no cietuma gadā plānots konsultēt 586 personas - noteikt piemērotāko profesiju, mācīt uzrakstīt CV, sagatavoties darba intervijai. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs izteica cerību, ka ar laiku šajā darbā varētu iesaistīties arī Latvijas Pašvaldību savienība.
Projekts Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū tiks īstenots ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu. Projektam plānotais finansējums ir 4,85 miljoni eiro, tai skaitā 4,13 eiro ir Eiropas Sociālā fonda finansējums un nepilni 728 000 eiro - valsts budžeta finansējums.
***
VIDĒJAIS STATISTISKAIS BIJUŠAIS IESLODZĪTAIS - DARBA MEKLĒTĀJS
• Vīrietis, 30-44 gadus vecs, ar vispārējo pamatizglītību, strādājis mazkvalificētās profesijās.
• NVA visvairāk darba meklētāju visvairāk reģistrējusi Rīgā un Latgalē.
• Ar pamatizglītību - 40%, ar profesionālo izglītību - 25%, ar augstāko izglītību - 1%.