Noskaidrotas Latvijas turīgākās biedrības

Analizējot biedrību iesniegtos gada darbības pārskatus, tās sarindotas pēc kopējā ieņēmumu apjoma, kā arī salīdzinātas pēc četriem ieņēmumu veidiem - ziedojumiem un dāvinājumiem, ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, biedru naudas iemaksām un saņemtajām dotācijām. Salīdzināts arī biedrību oficiāli nodarbināto personu skaits.

Apkopotā informācija liecina, ka 40 no 100 topā iekļautajām biedrībām pērn ieņēmumi bija mazāki nekā izdevumi, tomēr tās varēja tērēt arī uzkrājumus no iepriekšējiem gadiem.

LFF kopējie ieņēmumi pērn bija 7,47 miljoni eiro, kas to ierindo Latvijas finansiāli spēcīgāko biedrību pirmajā vietā. Federācijas ieņēmumi pērn bija par 669 000 eiro lielāki nekā izdevumi, turklāt tie bijuši par 12% lielāki nekā 2014.gadā. Organizācijā pērn strādāja 47 darbinieki.

LFF ierindojas pirmajā vietā pēc saņemtajām dotācijām. No 6,7 miljonu eiro lielajām dotācijām LFF lielāko daļu veido starptautisko futbola organizāciju pārskaitījumi. Eiropas Futbola federāciju asociācija (UEFA) ieskaitījusi 5,45 miljonus eiro, bet Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA) - vienu miljonu eiro. Savukārt ziedojumos federācija 2015.gadā saņēmusi 92 000 eiro.

Topa otrajā vietā ierindojies palīdzības organizācija LSK, kuras kopējie ieņēmumi bija 7,1 miljons eiro jeb par 232 000 eiro vairāk nekā organizācijas izdevumi šajā gadā. Turklāt organizācijas ieņēmumi, salīdzinot ar 2014. gadu, palielinājušies par 30%. Biedrībā strādājuši 922 darbinieki, kas to ierindo pirmajā vietā pēc šī rādītāja.

LSK lielāko naudas summu jeb teju 5,9 miljonus eiro ieguvis no saimnieciskās darbības, un tā bija lielākā summa šajā rādītājā starp visām biedrībām, savukārt dotācijās un ziedojumos organizācija saņēma attiecīgi 198 377 eiro un 678 919 eiro.

Savukārt topa trešajā vietā ierindojas LOK, kuras ieņēmumi pērn bija 6,7 miljoni eiro, kas gan ir par 52% mazāk nekā 2014.gadā. LOK ieņēmumi pārsnieguši izdevumus par 767 000 eiro. Organizācijā 2015.gadā strādāja 18 darbinieki.

Olimpiskā komiteja pērn dotācijās saņēmusi vairāk nekā trīs miljonus eiro no valsts un pašvaldību budžetiem, ziedojumos - vairāk nekā vienu miljonu eiro, bet 1,3 miljoni eiro gūti no ieguldījumiem jeb saimnieciskās darbības.

Arī topa ceturtajā vietā ierindojusies sporta organizācija - Latvijas Basketbola savienības (LBS) kopējie ieņēmumi pērn bija vairāk nekā 6,2 miljoni eiro, kas bija par 89% vairāk nekā gadu iepriekš. LBS ieņēmumi bija par 971 000 eiro lielāki nekā izdevumi. LBS pērn strādāja 17 darbinieki.

Latvijas basketbola saimniecību pārraugošā organizācija pērn no saimnieciskās darbības ieņēmusi 2,5 miljonus eiro, dotācijās saņēmusi 1,9 miljonus eiro, bet ziedojumos - 852 745 eiro.

Pēc kopējiem ieņēmumiem piektajā vietā ierindojusies biedrība "Latvijas Starptautiskā skola". Šī organizācija pārvalda privātu vispārējās izglītības iestādi, kas atrodas Babītes novadā un kurā mācības notiek angļu valodā atbilstoši starptautiskā bakalaurāta izglītības programmai.

Biedrības kopējie ieņēmumi pērn bijuši 5,5 miljoni eiro, kas ir par 4% vairāk nekā 2014.gadā, un lielāko daļu ieņēmumu - 4,8 miljonus eiro - tā guvusi no biedru naudas iemaksās jeb vecāku maksājumos par atvašu izglītošanu. Pēc biedra naudās saņemtajām summām Latvijas Starptautiskā skola ierindojas pirmajā vietā biedrību topā. Skolā 2015.gadā strādāja 82 darbinieki, un tās ieņēmumi bija par 1,2 miljoniem eiro lielāki nekā izdevumi.

Topa augšgalā atrodams arī Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), kura ieņēmumi pērn bija 5,3 miljoni eiro. LTAB ir organizācija, kurā apvienojušās visas jeb 10 apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir tiesības Latvijā veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (OCTA). LTAB ir OCTA garantijas fonda administrators, kas lemj un atbild par tā līdzekļu izlietojumu. Salīdzinot ar 2014. gadu, LTAB ieņēmumi samazinājušies par 12%, turklāt biroja ieņēmumi bija par 2,8 miljoniem eiro mazāki nekā izdevumi. Birojā pērn strādāja 38 darbinieki.

LTAB vairāk nekā divus miljonus eiro iekasējusi biedra naudu iemaksās, bet vairāk nekā trīs miljoni latu definēti kā citi ieņēmumi, ko veido apdrošinātāju atskaitījumi 2% apmērā no visu Latvijā parakstīto OCTA prēmiju summas, procenti par OCTA garantijas fonda atlikumu un ieņēmumi no regresa prasībām par ceļu satiksmes negadījumos nodarītajiem zaudējumiem un ar tiem saistītajiem izdevumiem.

Pērn 5,2 miljonu eiro kopējie ieņēmumi bijuši Latvijas Samariešu apvienībai (LSA), kas nodarbojas ar labdarību un sniedz dažādus sociālus, medicīniskus un apmācību pakalpojumus.

LSA pērn strādāja 619 darbinieki. Lai gan organizācijas ieņēmumi bija par 20% lielāki nekā pērn, tomēr tās izdevumi par 172 000 eiro pārsniedza ieņēmumus.

Organizācija pērn 3,3 miljonus eiro saņēmusi dotācijās, gandrīz miljons eiro ieņemti no saimnieciskās darbības, bet vēl 900 000 eiro definēti kā citi ieņēmumi.

Biedrību topa astotajā vietā ar gandrīz 4,5 miljonus eiro lieliem ieņēmumiem ierindojies Borisa un Ināras Teterevu fonds, kas tika nodibināts 2010.gadā ar nolūku atbalstīt izcilas un sabiedrībai noderīgas labdarības iniciatīvas. Fonds atbalsta kultūru, izglītību, uzlabojumus publiskajā pilsētvidē, kā arī sniedz atbalstu kopienu attīstības organizācijām pilsētās un lauku apvidos, dzīvnieku aizsardzībai un palīdz maznodrošinātu un trūcīgu personu grupām. Fonda ieņēmumi pērn bija 4,5 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš. Organizācijā pērn strādāja 10 darbinieki, un tās ieņēmumi par 706 000 eiro pārsniedza izdevumus. Lielāko daļu ieņēmumu fonds ieguvis no ziedojumiem, kuru kopsumma veido 3,5 miljonus eiro un ierindo organizāciju pirmajā vietā pēc šī rādītāja.

Topā seko Ziemeļkurzemes zivsaimnieku apvienība, kuras ieņēmumi pērn bija 3,5 miljoni eiro. Organizācijas ieņēmumi, salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinājušies par 3%, bet tomēr par 349 000 eiro pārsniedza izdevumus. Apvienībā strādāja 12 darbinieki.

Organizācija apvieno Ziemeļkurzemes novadu un pilsētu uzņēmējus, zvejniekus un zemniekus, privātpersonas un pašvaldības ar mērķi uzlabot uzņēmējdarbības vidi un celt sabiedrības labklājību. Teju visus ieņēmumus jeb 3,3 miljonus eiro organizācija guvusi no saimnieciskās darbības, bet vēl 255 000 eiro iegūti no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Salīdzinoši minimāla bijusi biedru naudās iekasētā summa - 570 eiro.

Topa desmitajā vietā ierindojusies Rīgas Ebreju kopiena, kuras ieņēmumi bija 3,5 miljoni eiro. Tās ieņēmumi bija par 524 000 eiro lielāki nekā izdevumi. Organizācijā pērn strādāja 250 darbinieki. Kopienas ieņēmumus galvenokārt veido ziedojumi un dāvinājumi - pērn teju 3,4 miljonu eiro apmērā.

Tālāk seko topa 5.vietas ieguvējas - Latvijas Starptautiskās skolas - līdziniece Rīgas Starptautiskā skola, kas ieņēmusi 3,4 miljonus eiro, no kuriem 2,9 miljoni eiro iekasēti no biedra naudām.

Topa augšgalā ierindojies arī nodibinājums, kas apsaimnieko Baltkrievijas valstij piederošo Jūrmalas sanatoriju "Belorusija" un kura kopējie ieņēmumi bija 3,2 miljoni eiro - gandrīz pilnībā no saimnieciskās darbības.

Rīgas pašvaldības un tūrisma nozares organizāciju dibinātā Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) kopējie ieņēmumi pērn bijuši 3,1 miljons eiro, un no tiem teju trīs miljoni eiro saņemti kā dotācijas. RTAB uzdevums ir ārvalstīs ar zīmolu "Live Riga" popularizēt Rīgas tūrisma iespējas.

Labdarības fonda "Ziedot.lv" ieņēmumi pērn bijuši trīs miljoni eiro un gandrīz visa summa iegūta no ziedojumiem. Arī labdarības fonda "ABLV Charitable Foundation" ieņēmumi bijuši teju trīs miljoni eiro, un arī tas gandrīz visu summu ieguvis no ziedojumiem.

Topa augšgalā ir arī autosportu pārraugošā Latvijas automobiļu federācija, kuras ieņēmumi bija teju trīs miljoni eiro un teju 2,4 miljoni eiro no tiem iegūti no ziedojumiem.

Bērnu ciematu asociācija "Latvijas SOS", kas veido un atbalsta SOS audžuģimenes bērniem, kuri palikuši bez savu vecāku gādības, kā arī palīdz ģimenēm, kas nonākušas krīzes situācijās, 2015. gadā ieņēmusi 2,9 miljonus eiro, no kuriem teju 1,4 miljoni eiro bija ziedojumi, bet gandrīz miljons eiro - dotācijas.

Latvijas Sporta federāciju padomes, kas apvieno 88 dažādas sporta veidu federācijas, ieņēmumi pērn bija 2,8 miljoni, no kuriem 2,1 miljoni eiro iegūts no dotācijām.

Savukārt Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) ieņēmumi pērn bija 2,5 miljoni eiro, no kuriem 2,4 miljonus eiro veidoja Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums. LIKTA apvieno vairāk nekā 150 nozares uzņēmumus un organizācijas, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju profesionāļus.

Savukārt Latvijas tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības ieņēmumi bija 2,4 miljonu eiro, un no tiem 1,4 miljoni eiro iekasēti biedra naudās. Arodbiedrības biedri ir tirdzniecības, kabotāžas, pasažieru un tehniskās flotes jūrnieki, kā arī jūrniecības mācību iestāžu studenti, un organizācijas galvenais uzdevums ir arodbiedrības locekļu darba tiesību aizsardzība.