CIETUMS NEIZMĀCA: vairāk nekā puse ieslodzīto pēc atbrīvošanas cietumā nonāk atkārtoti

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) klātesošajiem norādīja, ka ideja par šādiem projektiem radās jau 2008.gadā, kad Valsts probācijas dienests (VPD) sāka sarunas par tiem. Ministrs uzsvēra, ka abi projekti vērsti uz iekšējās drošības, sabiedrības drošības nodrošināšanu. Rasnačs uzsvēra, ka galvenais projekta mērķis ir mazināt tādas iespējas un apstākļus, kas varētu veicināt recidīvu.

Jautāta, kāds tādā gadījumā ir recidīva līmenis valstī, Spure paskaidroja, ka to notiesāto vidū, kurus tiesa sodīja tieši ar brīvības atņemšanu, 48% ieslodzījuma vietā nonāk pirmo reizi, bet pārējie tur atrodas atkārtoti. Viņa piebilda, ka visbiežāk recidīvs novērojams to personu vidū, kuras ieslodzījuma vietā bija izcietušas pilnu termiņu un pēc tam tām nav bijis kur atgriezties ārpus cietuma.

Turpinot stāstīt par abiem projektiem, Rasnačam tie asociējas ar lielām cerībām nākotnē, paužot, ka būs lielāks to cilvēku skaits, kuri būs apguvuši profesiju ieslodzījuma vietā vai neilgi ārpus tās. Ministrs piebilda, ka patlaban populārākās ieslodzījuma vietās apgūstamās profesijas ir metinātāji, galdnieki, frizieri. Ministrs cer, ka līdz ar projektu tiks panākts, ka cilvēki redzēs iespēju attīstīties un augt, nevis atgriezties ieslodzījuma vietā.

Viņš arī piebilda, ka līdz ar projektu "Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū" tiks nodrošināta pastiprināta valsts valodas apgūšanas iespēja ieslodzījuma vietās. Arī Spure piebilda, ka vairāk nekā puse ieslodzīto saziņā lieto citu valodu, nevis valsts valodu.

Spure skaidroja, ka galvenā projekta "Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū" rūpe ir tādas atbalsta sistēmas radīšana, lai tiktu veicināti nodarbinātības kvalitātes jautājumi.

Viņa arī stāstīja, ka viens no iespējamiem iemesliem, kāpēc no ieslodzījuma vietas iznākusī persona neintegrējas atpakaļ sabiedrībā, ir ģimenes atbalsta trūkums, tāpēc projektā iestādes koncentrēsies arī uz palīdzības sniegšanu ģimenēm. Piemēram, notiesāto ģimenēm tiks nodrošinātas speciālistu konsultācijas.

Tāpat Spure norādīja, ka otrs projekts - "Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana" - koncentrēsies uz personālu, jo notiks apmācības VPD un IeVP darbiniekiem.

VPD vadītājs Mihails Papsujevičs uzsvēra, ka šie abi projekti nav epizodisks, fragmentārs pasākums. Viņš uzsvēra, ka vide, kas atbalsta nozieguma atkārtošanu, ir viens no recidīvu ietekmējošiem faktoriem un ar šiem projektiem mēģinās šādu iespējamību mazināt. VPD vadītājs arī uzsvēra, ka bez sabiedrības palīdzības nevar nodrošināt, ka bijušais ieslodzītais atgriežas sabiedrībā.

Kā ziņots, šogad novembrī IeVP slēgs līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projektu "Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū" un "Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana" īstenošanas sākšanu. Projektu mērķi ir paaugstināt ieslodzījumu un probācijas darbinieku kvalifikāciju, kā arī veicināt ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un iekļaušanu darba tirgū.

Projekts "Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū" tiks īstenots ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu. Projektam plānotais finansējums ir 4 853 192 eiro, tai skaitā 4 125 213 eiro ir Eiropas Sociālā fonda finansējums un 727 979 eiro - valsts budžeta finansējums.

Arī projekts "Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana" tiks īstenots ar ESF atbalstu. Projektam plānotais finansējums ir 3 969 482 eiro, tai skaitā 3 374 060 eiro ir ESF finansējums un 595 422 eiro ir valsts budžeta finansējums.