Agrā rītā virtuvē pāri galdiņam aši aizzibēja pelēks kamols. Tik ātri, ka pustumsā uzreiz nevarēja saprast – varbūt tikai rādās, bet ja patiešām peles pa galdu danco?
Tā savu darbdienas rīta pārdzīvojumu apraksta kāda rīdziniece, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā, kur peles savas astes līdz šim nebija rādījušas. Ja ar grauzējiem esat nolēmuši tikt galā pašu spēkiem, veikalos var iegādāties peļu slazdus, indi, lipīgus slazdus un speciālu līmi. Ja ir mājdzīvnieki vai bērni, tad gan jāizvērtē, kurš no grauzēju nīdēšanas līdzekļiem ir drošāks pārējiem - četrkājainajiem un divkājainajiem.
Var vērsties deratizācijas firmās, bet nav lietderīgi tikai vienā dzīvoklī indēt, piemēram, skudras vai prusakus.
Ja daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji pamana peles, žurkas vai prusakus, ir jāinformē apsaimniekotājs, lai organizē deratizāciju. SIA Rīgas namu pārvaldnieks Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma skaidro, ka deratizāciju veic koplietošanas telpās, protams, ievērojot, ka kāpņu telpās uzturas bērni un mājdzīvnieki.
Rīgas dzīvokļos peļu esot pat mazāk nekā žurku. Esot bijuši gadījumi, kad dzīvojamai mājai tuvumā nojauc graustu un tur mītošā žurku kolonija metas uz citu ēku. Tad žurku nīdēšana var aizņemt ilgāku laiku.
Ja dzīvoklī ieviešas mazie grauzēji, visbiežāk tie tomēr pārceļojot no kāda kaimiņu dzīvokļa. Vai pagraba. Iespējams, kāpņu telpā dzīvo tā dēvētais vācējs, kurš uz māju stiepj visu, kas nav piesiets. Varbūt nopērk humpalās vai antikvariātā kādu mēbeli un ievazā prusakus un blaktis. Blusas un citi kukaiņi mēdz būt vecās grāmatās, kuras daudzi aiznes un atstāj labdarības organizācijām vai pie atkritumu konteineriem.