Cirks piebeigts pavisam
Valsts sekretāru sanāksmē uzsaukti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā – līdztekus tradicionālās cirka mākslas aizliegumam iecerēts arī atbrīvot Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) no bīstamo suņu uzraudzības. Netiek galā.
Radikālās vegānu organizācijas Dzīvnieku brīvība sāktā kampaņa Rīgas cirka likvidēšanai ir bijusi sekmīga. Ēkas sliktā tehniskā stāvokļa dēļ cirks jau ilgāku laiku ir slēgts, un steiga tā glābšanā nav manāma. Pat, ja ēka tiktu izremontēta, nav īsti skaidrs, ar ko tajā nodarboties, jo dzīvnieku cirks Latvijā ar grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā faktiski tiks aizliegts. 27. pantu iecerēts papildināt ar šādu tekstu: «Savvaļas sugas dzīvnieku (gan savvaļā iegūtu, gan nebrīvē audzētu) aizliegts apmācīt un izmantot kā atrakciju dzīvnieku un kā atrakciju dzīvnieku izrādīt to publiski.» Teorētiski publiku joprojām drīkstēs izklaidēt, rādot tai kādu gudru vistiņu, zirgu vai kaķīti, taču tradicionālajā cirkā īstie varoņi ir ziloņi, tīģeri un citi eksotiski personāži, nevis lauksaimniecības vai lolojumdzīvnieki. Kā iepriekš Neatkarīgajai skaidroja cirka direktore Lolita Lipinska, ar akrobātiem, klauniem un žonglieriem vien publiku nav iespējams iekārdināt. Tomēr tieši to pašlaik Rīgas cirks mācās darīt, organizējot viesizrādes un braukājot apkārt pa Latvijas kultūras namiem ar programmu Krāsaino sapņu šovs.
Cita ar Dzīvnieku aizsardzības likuma grozīšanu saistīta aktualitāte ir atteikšanās no līdzšinējās bīstamo suņu izvērtēšanas un ierobežošanas kārtības. Pārtikas un veterinārais dienests, kam darbs uzticēts, uzskata to par neefektīvu un nelietderīgu, jo resursi tiekot patērēti lieli, bet jēga maza. Vienīgais panākums, ja par bīstamu atzītam sunim tiek uzvilkta sarkana kaklasiksna un uzpurnis, kas jādara, ja duksis nikns.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvātais jaunais risinājums gan arī nav diez cik oriģināls. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā: «Tā vietā nepieciešams noteikt bargākus sodus tiem dzīvnieku īpašniekiem, kuri ir pārkāpuši dzīvnieka īpašnieka (turētāja) pienākumu un nav nodrošinājuši noteikumu Nr. 26 III nodaļā noteikto īpašo prasību suņu turēšanai ievērošanu, palielināt naudas sodus par dzīvnieka turēšanas prasību pārkāpumiem, jo tieši šādā veidā dzīvnieka īpašnieks tiks audzināts likuma ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā.» Te gan jāatgādina, ka arī pašlaik suņu īpašniekus var audzināt ar sāpīgiem naudassodiem. Fiziskām personām līdz 700 eiro, juridiskām līdz 1400 eiro, turklāt iespējama arī dzīvnieka konfiskācija.
Taču PVD nesekmējoties sadarbība ar bīstamo suņu saimniekiem. Esot daudzi gadījumi, kad viņi nepilda administratīvajā aktā noteiktās darbības - nereģistrē suni, nečipē. Bet pirms vērtēšanas komisijas apmeklējuma suni pat sabaro ar nomierinošām tabletēm. Tāpat esot situācijas, kad objektīvi nav iespējams izvērtēt suņa bīstamību, piemēram, kad suns uzbrucis kaķiem vai ir agresīvs pret maza auguma un skaļas uzvedības ciltsbrāļiem.
Statistika gan rāda, ka pilnīgi nerezultatīvs suņu dusmu vērtēšanas darbs nav. Šā gada deviņos mēnešos saņemti 22 iesniegumi un trīs suņi atzīti par bīstamiem. Pērn - 27 iesniegumi un septiņi bīstamie.
Kas notiks, ja PVD tas vairs nebūs jādara? Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa skaidro, ka tukšums uzraudzībā nepaliks. Tikai turpmāk atbildīgās institūcijas - PVD vai policija - nepieciešamības gadījumā vērsīsies tieši pret saimnieku, nevis dzīvnieku. Ja saimnieks pienākumus nepildīs, būs sods, ja atkārtoti - vēl lielāks un dzīvnieka konfiskācija. Bet staipīt pa komisijām suņus neesot jēgas. Vien saimnieks ir atbildīgs par to, kāds ir viņa suns.