Uz Vāciju pārcēlušies arī citi Latvijā patvēruma statusu saņēmušie bēgļi

Vācijā uz dzīvi pārcēlušies pēdējie divi no pirmajiem 23 patvēruma statusu saņēmušajiem ārvalstniekiem, vēsta Latvijas Televīzija (LTV).

LTV dokumentālā filma "Bēgļiem ir sejas" vēsta, ka Eritrejas iedzīvotājs Robels septembrī uzteica darbu patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" un kopā ar sievu nolēma doties uz Vāciju, kur dzīvojot viņa tante. Līdz ar to Latvijā vairs nedzīvo neviens no pirmajiem 23 uz Latviju pārvietotajiem ārvalstniekiem.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Santa Jonāte aģentūrai LETA apstiprināja, ka vīrietis ar 14.oktobri, pamatojoties uz paša vēlēšanos, aizgājis no darba PMLP, kur viņa pienākumi bija tulkošana un komunikācija ar patvēruma meklētājiem. Vīrieša tālākās gaitas PMLP nav zināmas.

LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" jau septembra sākumā ziņoja, ka no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma Eiropas Savienības (ES) bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši patvēruma statusu, 21 cilvēks jau ir Vācijā. Tā dēvētajā bēgļu uzņemšanas plānā iesaistītās institūcijas oficiāli par bēgļu aizbraukšanu nav informētas.

PMLP aģentūrai LETA jau iepriekš skaidroja, ka saskaņā ar pašreizējo likumdošanu patvēruma statusa saņēmējam pēc statusa iegūšanas Latvijas valsts nav jāinformē par savu vēlēšanos pamest Latviju. Ja patvēruma saņēmējs nevēlas Latvijā dzīvot, tad viņam, tāpat kā ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ir brīva iespēja ceļot un pārcelties pie radniecīgām kopienām uz citām Eiropas valstīm.

Katram patvēruma statusu saņēmušajam ārvalstniekam Latvija mēnesī maksā 139 eiro pabalstu, kā arī 97 eiro par katru nākamo ģimenes locekli. Alternatīvo statusu saņēmušajiem pabalstu maksā deviņus mēnešus pēc statusa piešķiršanas, bet bēgļa statusu ieguvušajiem pabalstu maksā veselu gadu.

PMLP skaidroja, ka pabalsta izmaksu var pārtraukt, ja persona ir mirusi, ja persona gūst ienākumus, kas pārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu, vai arī ja persona par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu notiesāta ar brīvības atņemšanu. Tāpat pabalsta izmaksu var pārtraukt, ja persona iztikas līdzekļu deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas un zaudējusi bēgļa vai alternatīvo statusu.

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem noteikumiem, PMLP neesot tiesiska pamata bēgļiem vai personām ar alternatīvo statusu, kas vairs neuzturas patvēruma meklētāju centrā Muceniekos, neizmaksāt attiecīgo pabalstu.

Patvēruma likumā ir noteikts viens kritērijs, kas ļauj saņemt pabalstu bēglim vai personai ar alternatīvo statusu, - ja personai nav cita iztikas avota. PMLP gan norādīja, ka ir sagatavoti grozījumi Patvēruma likumā. Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija un Ekonomikas ministrija pēc padziļinātas situācijas izpētes izstrādāja pieeju, kas maina līdz šim piemērotos pabalstu izmaksas principus un kārtību, nemainot uzturēšanās pabalsta apmēru un izmaksai noteikto kopējo termiņu.

Plānots sasaistīt pabalstu darbspējīgā vecumā esošām personām ar reģistrēšanos Nodarbinātības valsts aģentūrā un bezdarbnieku pienākumu, tostarp darba meklēšanas un piemērotu darba pienākumu pieņemšanas, pildīšanu un nodarbinātību. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2017.gada janvārī.

Šogad pabalsta izmaksa atsevišķos gadījumos tika atteikta vai pārtraukta, pamatojoties uz likumā noteiktajiem punktiem - par ienākumiem, kas pārsniedz minimālo darba algu, un nepatiesu ziņu sniegšanu iztikas līdzekļu deklarācijā.

Papildus PMLP atgādina - ja patvēruma meklētājs iepriekš nebrīdina Patvēruma meklētāju centra administrāciju par ilgstošu prombūtni un pamet centru, finansiālais atbalsts - dienas nauda trīs eiro apmērā - no PMLP puses netiek sniegts.

Latvija ES pārvietošanas programmā jau uzņēmusi 109 personas. No tām statuss ir piešķirts 37 personām - bēgļa statusu ir ieguvušas piecas personas un alternatīvo statusu - 32 personas. Bēgļa statusu piešķir bez noteikta termiņa, bet alternatīvo - uz gadu.

Valsts pērn apņēmās divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būtu no ES valstīm - Grieķijas un Itālijas -, taču 50 cilvēkus nepieciešams pārvietot no trešajām valstīm - šobrīd tas notiek no Turcijas. Pēc nogādāšanas Latvijā PMLP ir jālemj, vai piešķirt patvērumu - bēgļa vai alternatīvo statusu. Tāpat Latvijā regulāri, visbiežāk nelikumīgi, caur zaļo robežu nokļūst ārvalstnieki, no kuriem daļa pēc aizturēšanas lūdz patvēruma statusu Latvijā.