Mantkārība un meli figurē krimināllietā
Uzņēmējs Anrijs Lembergs t. s. Lemberga krimināllietā tiesai liecināja, ka apsūdzības pret viņu pamatā balstītas uz viena liecinieka – viņa advokāta Rudolfa Meroni – melīgajām liecībām, savukārt advokāta vēlmi sniegt nepatiesas liecības radījusi kāre pēc svešas mantas.
Sniedzot liecības, Anrijs Lembergs tiesā vairākkārt uzsvēra, ka četros statusos figurējoša viena persona - apsūdzības liecinieks, viņa advokāts, prokuroru uzticamības persona un krimināllietā arestētās mantas glabātājs Rudolfs Meroni - ir sniegusi nepatiesas liecības un šo krimināllietu izmanto, lai brīvi rīkotos ar sava klienta mantu.
Rīkojas klienta vārdā
«Pamatā visa man celtā apsūdzība balstās uz vienas personas liecībām un šīs personas rūpīgi atlasītiem atsevišķiem dokumentiem, kas lielākajā daļā gan ir dokumentu kopijas, par kuru atbilstību oriģinālam nav iespējams pārliecināties. Šī persona ir mans advokāts Rudolfs Meroni, kurš tagad cenšas apgalvot, ka galvenokārt viņš man ir bijis finanšu konsultants.»
No pratināšanā saņemtajām atbildēm Anrijam Lembergam tapis zināms, ka R. Meroni brīvi rīkojas ar A. Lemberga klienta kontu, neprasot savam klientam piekrišanu naudas summu ieskaitīšanai šajā kontā vai aizskaitīšanai no tā. Piemērs tam, cik brīvi R. Meroni rīkojas ar klientu aktīviem, esot advokāta sniegtās atbildes pratināšanā par dzīvojamo māju Ķīpsalā.
«R. Meroni apstiprināja savu uzskatu, ka, nesamaksājot man reālus naudas līdzekļus, viņš vai viņa izveidots uzņēmums savā īpašumā ieguvis nekustamo īpašumu, ka tas esot pieļaujami, veicot virtuālus norēķinus manā klienta kontā, un ka šādam norēķinam nav nepieciešama mana rakstiska un pat ne mutiska piekrišana. Man tikai laika gaitā radās pamatotas aizdomas, ka virkne uzņēmumu, kuri varētu būt nodibināti, nopirkti manās interesēs, kuros es varētu būt uzrādīts kā īpašnieks vai patiesais labuma guvējs, kuros man varētu piederēt patiesā labuma guvēja tiesības, būtībā ir fikcija, kas ļāva radīt kārtējos rēķinus par it kā man sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem.»
A. Lembergs tiesai atgādināja pratināšanā no R. Meroni iegūtās atbildes par to, ka A. Lembergs Šveices advokātam par juridiskajiem pakalpojumiem esot parādā vairāk nekā miljonu ASV dolāru, jo gadā A. Lemberga juridiskā apkalpošana advokātam izmaksājusi 200-300 tūkstošus ASV dolāru.
A. Lembergs atzina, ka viņam ir problemātiski pierādīt savu taisnību. Lai arī R. Meroni tomēr atzīstot savas advokāta un klienta attiecības ar A. Lembergu, viņš atsakoties sniegt savam klientam jebkādu informāciju par klientam piederošajiem aktīviem. R. Meroni atrunājoties, ka viņam nekāda informācija neesot jāsniedz, jo klienta A. Lemberga patiesā labuma guvēja tiesības ir arestētas un tas viņu atbrīvojot no pienākuma sniegt klientam atskaites un informāciju.
«Turpinot atklāt R. Meroni patiesos motīvus, jānorāda, ka nav jābūt sevišķi attapīgam, lai saprastu, ka uzsākto izmeklēšanu pret mani Meroni izmantoja, lai gūtu sev labumu ne vairs 200 000-300 000 ASV dolāru gadā, bet summās, kas rakstāmas ar sešām nullēm.» Kā piemēru A. Lembergs minēja situāciju ar advokāta aprūpē nonākušo krimināllietā arestēto mantu un uzņēmumiem, kuros A. Lembergam ir patiesā labuma guvēja tiesības. Piemēram, akciju sabiedrībai Latvijas naftas tranzīts, kur A. Lembergam ir patiesā labuma guvēja tiesības, piederošo akciju sabiedrības Ventspils nafta akciju atsavināšana notika «par neadekvāti zemu cenu, neprasot ne manu piekrišanu, ne arī tiesas piekrišanu, lai arī krimināllietas ietvaros ir arestētas manas patiesā labuma guvēja tiesības daudzos citos uzņēmumos».
Par mantu liegts taujāt
A. Lembergs pauda nožēlu par to, ka tiesa viņam nezināmu iemeslu dēļ neļāva R. Meroni iztaujāt par arestēto mantu un tās stāvokli, un piekrita prokuroru viedoklim, ka, lai par šo tēmu vispār runātu, vispirms esot jāpierāda kaitējums mantai. «Šeit veidojas apburtais loks. Jautājumus par mantas glabāšanu uzdot es un mans aizstāvis nedrīkstam, bet mantas vērtības samazinājums man vai manam aizstāvim tomēr jāpierāda. Kā gan to var izdarīt, neuzdodot jautājumus mantas glabātājam? Es varu piekrist, ka tiešā veidā tas neattiecas uz apsūdzību, bet kategoriski uzsveru, ka tieši šādu jautājumu uzdošana un atbilžu saņemšana uz tiem varētu tiesai dot pamatīgu vielu pārdomām, vērtējot šīs liecinošās personas sniegto liecību ticamību. Man žēl, ka tiesa necentās iedziļināties šajā jautājumā,» teica uzņēmējs.
Lai varētu noskaidrot patiesību, pēc A. Lemberga teiktā, nepieciešams R. Meroni vēlreiz aicināt uz tiesu un apmierināt aizstāvības iepriekš pieteiktos, bet tiesas noraidītos lūgumus par informācijas izprasīšanu no Šveices advokāta. «Meroni meli būtu viegli atspēkojami, ja tiesa būtu apmierinājusi procesā iesaistīto personu, kuras realizē tiesības uz aizstāvību, vairākkārt pieteiktos lūgumus par pilnu klienta failu, to oriģinālu izprasīšanu no Meroni. Esmu redzējis atsevišķus klienta failus, kuri attiecināmi uz mani. Apgalvoju, ka tās bieži ir vairākas apjomīgas lietu mapes, konkrēti tas attiecas uz kompāniju Kaywood International Ltd., kompāniju Netherfin Financial Services B.V., SIA NFS. Zinu, ka Meroni patiesībā tur ir saglabājis pat vismazāko dokumentu. Tiesa šādi varētu pilnā apjomā, dokumentāli pārliecināties par patieso situāciju, tiesai nenāktos lauzīt galvu par bieži vien diametrāli pretējām versijām, kuras tiesas sēdē pauž liecinošās personas,» skaidroja uzņēmējs.
Krastiņa mantkārība
Kā liecinieku, kurš sniedz nepatiesas liecības mantrausības dēļ, A. Lembergs minēja arī miljonāru Vladimiru Krastiņu. «Atsevišķi ir jānodala apsūdzības liecinieks V. Krastiņš, kuram arī ir pamats melot, ko viņš arī darīja, sniedzot liecības. Visiem šiem cilvēkiem ir viens pamatiemesls apmelot mani, arī Aivaru Lembergu, Ansi Sormuli. Šis pamatiemesls ir nauda, būtībā - liela nauda. Ar Krastiņu man joprojām norisinās civiltiesisks strīds, kuru turpina vērtēt tiesa. Šajā strīdā figurē ļoti liela naudas summa, kuru V. Krastiņš nevēlas man atdot. Liecības pret Aivaru Lembergu, mani un citām personām viņš sniedza cerībā, ka nebūs šī nauda jāatdod, visu pirmstiesas izmeklēšanas laiku. Arī tiesas izmeklēšanas laikā viņš cenšas šantažēt mani, piedraud, ka atklās jaunus faktus, ja ar viņu nevienošos, tāpat arī piedāvā grozīt savu liecību saturu, ja starp mums tiks panākta vienošanās. Es nekad neesmu padevies viņa šantāžai, jo viss viņa liecinātais jau sākotnēji ir meli un izdomājums,» tiesā atklāja A. Lembergs.
Viņš norādīja, ka procesa laikā savas liecības, iespējams, papildinās.