Uzņēmējs uzrāda melīgu liecību sniedzējus

NEVAR VIENLAIKUS BŪT KOPENHĀGENĀ UN LONDONĀ. Uzņēmējs Anrijs Lembergs (attēlā kopā ar zvērinātu advokātu Oskaru Rodi) Rīgas apgabaltiesā liecināja, ka par viņa dalību slepeni ierakstītajās uzņēmēju sarunās Kopenhāgenas viesnīcā D’Angleterre liecinieki Rudolfs Meroni un Gints Laiviņš-Laivenieks ar prokuroru atbalstu snieguši melīgas liecības. Patiesībā Anrijs Lembergs tajā laikā atradies Londonā un gatavojies eksāmeniem Londonas City Cass Biznesa skolā © F64

Liecinieki t.s. Lemberga prāvā – Šveices advokāts Rudolfs Meroni un viņa kolēģi Gints Laiviņš-Laivenieks, Edgars Ciniņš, Eva Ciniņa un Adrians Kunclers – snieguši melīgas liecības, Rīgas apgabaltiesai skaidroja uzņēmējs Anrijs Lembergs.

Sniedzot liecības, Anrijs Lembergs vērsa tiesas uzmanību uz vairākām epizodēm, par kurām sniegtas melīgas liecības.

Slepenie ieraksti

Kā vienu no uzskatāmākajiem melu piemēriem uzņēmējs pieminēja prokuroru 2013. gadā krimināllietai pievienotos pierādījumus - slepeni ierakstītās uzņēmēju sarunas Kopenhāgenas viesnīcā D’Angleterre 2005. gada 16. un 17. jūnijā. Kopā ar audioierakstu prokurori lūdza krimināllietai pievienot arī ekspertu atzinumus par šo ierakstu. Lai arī eksperti slepus ierakstītajās sarunās Anrija Lemberga balsi nekonstatēja, prokurori apgalvoja, ka uzņēmējs sarunās ir piedalījies. Kā tiesai uzsvēra Anrijs Lembergs, «prokurori norādīja uz manu dalību šajā tikšanās reizē, kas rada pamatotas aizdomas, ka viņiem jau iepriekš bija zināms, ka to apstiprinās kādi citi šīs tikšanās dalībnieki. Un, protams, ka papildus nopratinātie Rudolfs Meroni un Gints Laiviņš-Laivenieks faktiski identiskiem vārdiem liecināja par manu dalību šajā tikšanās reizē, par manu tulka lomu tikšanās gaitā.»

Uzņēmējs skaidroja, ka šāda liecinieku un prokuroru radošā apvienība nav nejauša. Tā vērsta konkrētu mērķu sasniegšanai: «Man ir saprotams, ka prokuroriem bija nepieciešams iegūt kārtējo apstiprinājumu, ka Aivars Lembergs ir patiesais visu uzņēmumu saimnieks, galvenā darbojošās persona, bet visi citi ir tikai viņa ieroču nesēji, un tādēļ Rudolfs Meroni un Gints Laiviņš-Laivenieks atkal bija gatavi tiesai samelot šajā jautājumā, tāpat kā daudzos jautājumos iepriekš.»

Londona nav Kopenhāgena

Liecinieku meliem, izrādās, ir īsas kājas, jo uzņēmēja rīcībā ir fakti, kuri liecina, ka Anrijs Lembergs ne tikai attiecīgajos datumos nav atradies hotelī D’Angleterre, bet nav arī atradies Kopenhāgenā. Viņš slepeni ierakstīto sarunu laikā nav atradies arī Dānijā. Anrijs Lembergs liecināja, ka tajā laikā atradies Londonā, gatavojies eksāmenu un ieskaišu kārtošanai augstskolā: «Es šajā laikā atrados pilnīgi citā vietā, Londonā. Manu atrašanos Londonā apliecina konta pārskats no mana bankas konta, ko izsniegusi Swedbanka, ka esmu veicis tur norēķinus ar kredītkartes palīdzību vairākas dienas no vietas, un īpaši uzsveru, ka esmu izņēmis skaidru naudu no bankomāta, kurš atradās netālu no manas tā laika dzīvesvietas Londonā. Šo konta pārskatu es lūdzu tiesai pievienot krimināllietas materiāliem kopā ar manām liecībām. Diez vai kāds uzņemsies apgalvot, ka mana kredītkarte ceļo atsevišķi no manis, patstāvīgi, bez manas starpniecības un palīdzības veic norēķinus, veic skaidras naudas izņemšanu bankomātā.»

Uzņēmējs lūdza tiesu pieprasīt no Swedbankas ziņas, lai tiesa varētu pārliecināties par viņa teiktā patiesumu, balstoties uz bankas informāciju par transakciju izdarīšanas laiku un vietu.

Finansiāli atkarīgie

Anrijs Lembergs tiesai skaidroja, ka melīgas liecības tiesai snieguši ne tikai R. Meroni un G. Laiviņš-Laivenieks, bet arī Edgars Ciniņš, Eva Ciniņa un Adrians Kunclers. Uzņēmējs norādīja, ka šos lieciniekus apvieno neierobežota finansiāla atkarība no R. Meroni un kaut vai tādēļ vien viņu liecības ir vērtējamas kritiski. Pieminētie liecinieki no R. Meroni esot atkarīgi, jo viņi strādā R. Meroni labā, R. Meroni advokāta biroja labā, un to kompāniju labā, kuras atrodas tiešā R. Meroni kontrolē. Tā, piemēram, G. Laiviņš-Laivenieks un A. Kunclers sniedzot tādu juridisko palīdzību, kuru uztic vai pārpilnvaro sniegt R. Meroni. «Abi šie advokāti lieliski apzinās, ka, nesekojot Rudolfa Meroni norādēm, viņi riskē kļūt par apsūdzētajiem, tikt tiesāti, jo gan jau Rudolfa Meroni iespējās ir pārliecināt izmeklēšanu, ka arī šīs divas liecinošās personas ir pie kaut kā vainojamas. Domāju, ka bez Rudolfa Meroni Gintam Laiviņam-Laiveniekam pašlaik nav neviena cita uzdevumu devēja. Attiecībā uz Gintu Laiviņu-Laivenieku jau ir pieņemts lēmums par viņa saukšanu pie kriminālatbildības, bet acīmredzami ir tas, ka, atbalstot Rudolfa Meroni izdomājumus, liecībās melojot, viņam ir izdevies panākt, domājams, vienojoties ar valsts apsūdzības uzturētājiem un Rudolfu Meroni, ka kriminālprocess attiecībā pret viņu ir izdalīts atsevišķā lietvedībā, krimināllieta joprojām atrodas prokuratūras lietvedībā, kaut gan saskaņā ar likumu tieši krimināllieta pret viņu, Gintu Laiviņu-Laivenieku, būtu izskatāma prioritārā kārtībā. Abi šie advokāti, kuri ir arī mani advokāti, sniedzot savas liecības, nemitīgi atkārtoja, ka visas savas darbības saskaņojuši ar Rudolfu Meroni - arī tās darbības, kuras viņiem kā advokātiem esmu uzticējis veikt es kā viņu klients,» tiesā liecināja Anrijs Lembergs.

Jāatgādina, ka t.s. Lemberga prāvā R. Meroni un G. Laiviņš-Laivenieks tika pratināti slēgtās tiesas sēdēs, no kurām žurnālisti tika patriekti. Formālais pamatojums - abiem advokātiem piemērota procesuālā aizsardzība.

Savukārt saistībā ar slepus noklausītajām sarunām jāpiemin, ka kopš to iesniegšanas tiesā tā arī nav izskanējis, kurš konkrēti veicis šo sarunu ierakstu. 2013. gadā LTV ziņoja, ka to veikuši Dānijas slepenie dienesti. Kad Neatkarīgā pie abiem Dānijas slepenajiem dienestiem vērsās ar jautājumiem, vai tie patiesi izspiego Latvijas uzņēmējus, atbilde tā arī netika saņemta. Tiesu nama kuluāros izskanējis, ka šīs sarunas slepus ierakstījis R. Meroni, atdevis ierakstu prokuroriem, kuri to nodevuši SAB, lai tas slepeno darbu legalizētu kriminālprocesa vajadzībām.



Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais