Šodien plkst.11 notiks Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sēde, kurā plānots definēt jaunā pedagogu atalgojuma modeļa problēmas un lemt par tālāko rīcību.
LIZDA ir veikusi analīzi par jauno pedagogu atalgojuma modeli, balstoties uz izglītības iestāžu ievadītajiem tarifikācijas datiem Valsts izglītības informācijas sistēmā.
Pēc padomes sēdes, aptuveni plkst.13, LIZDA pārstāvji par lemto informēs plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus.
Kā ziņots, pedagogu alga Latvijā vidēji palielinājās 558 izglītības iestādēs, aģentūra LETA uzzināja LIZDA.
Apkopojot saņemto informāciju, LIZDA secināja, ka no 773 izglītības iestādēm vidēji mēneša darba algas likme palielinājusies 558 izglītības iestādēs (72%). Algu samazinājums piedzīvots 215 izglītības iestādēs. Kā pastāstīja LIZDA priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ilze Priževoite, jāņem vērā, ka gan izglītības iestādēs, kur algas kopumā kāpušas, gan tur, kur algas kopumā kritušas, var vienlaikus būt gan algas samazinājumu, gan arī pieaugumu piedzīvojušie pedagogi.
Priževoite atklāja, ka galvenie zaudētāji ir izglītības iestādes, kurās palielinājies izglītojamo skaits, tostarp arī ģimnāzijas.
Vērtējot pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu, Priževoite atzina, ka tiem ir nodrošināts 100% finansējums, tomēr joprojām ne slodzē, ne darba algā netiek ievērots vienlīdzības princips.
Speciālās izglītības iestāžu kontekstā Priževoite skaidroja, ka no 29 šādām izglītības iestādēm zaudējušas vidēji deviņas, tomēr tas ir izskaidrojams ar to, ka tagad mērķdotācija tiek rēķināta atbilstoši izglītojamo skaitam, līdz ar to pārsvarā zaudē tās skolas, kur krasi samazinājies izglītojamo skaits.
Tomēr minētais situācijas raksturojums neskar kvalitātes pakāpes. Priževoite uzsvēra, ka, ja raugās arī uz kvalitātes pakāpēm, tad "tas ir lielākais robs - zaudē pilnīgi visi, kam ir kvalitātes pakāpes".