VID ģenerāldirektora konkursa trešajai kārtai virza Ņikitinu, Rumbu, Klausu un Cīruli

Kā iepriekš ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga", tad Ņikitins ir Latvijas Bankas finanšu stabilitātes pārvaldes vadītāja vietnieks, kurš savulaik bijis "Rīgas miesnieka" valdes priekšsēdētājs, vēlāk strādājis AS "Nordeka" un AS "Balta". 2004.gadā viņš sāka darbu Latvijas Bankā, kur bijis valdes loceklis un atbildējis arī par iepirkumiem.

Rumba ir nodokļu plānošanas speciālists no auditorfirmas "Deloitte Latvia" un VID vadītāja konkursā pieteicies, jo gribot palīdzēt attīstīt Latvijas tautsaimniecību. "Galvenais pamudinājums ir tas, ka VID ir pietiekoši liela nozīme tautsaimniecības attīstībā un tuvākajos gados mums ir pietiekoši daudz izaicinājumu, IKP neaug un es ceru, ka izvēršot noteiktas izmaiņas ieņēmumu dienestā Latvijas tautsaimniecība varētu augt straujāk un ilgtspējīgāk," teicis Rumba.

Cīrule gribot izmainīt VID darbu, un tam palīdzēšot viņas līdzšinējā pieredze apdrošināšanas kompānijās "Balta" un "Gjensidige Baltija". Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss pieteicies konkursā, jo jūtot lepnumu par savu valsti. Viņš gan apzinoties, ka citi kandidāti būšot par viņu spēcīgāki.

Jau ziņots, ka konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu tika saņemti 19 pieteikumi.

14.oktobrī konkursa komisija lēma uz konkursa otro kārtu virzīt astoņus pretendentus.

TV3 raidījums "Nekā personīga" nedēļas nogalē vēstīja, ka starp astoņiem no 19 atlasītajiem pretendentiem ir cilvēki no auditorfirmas "Deloitte", apsardzes uzņēmuma "Grifs AG", Latvijas Bankas, bijušais Finanšu policijas pārvaldes direktors Jānis Kalugins un bijusī šīs pašas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda nožēlu, ka publiskajā telpā jau izskanējuši kandidātu vārdi, kas pieteikušies konkursam, un izteica cerību, ka tas netraucēs komisijai izvērtēt kandidātus.

Šogad jūnija vidū izsludinātais atklātais konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzās bez rezultāta, jo komisija pieņēma lēmumu nevienu no pretendentiem nevirzīt uz atlases trešo kārtu vadības kompetenču izvērtēšanai.

Pēc tam Reizniece-Ozola mēģināja dienesta vadītāju atrast neformālās sarunās un izraudzījās Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu, kura gan atsauca savu kandidatūru. Kā vēlāk izrādījās, VID izvērtēja Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un secināja, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā.