Lielo pilsētu vadītāji un premjers vienojas par aktuālākajiem risināmajiem jautājumiem

Ceturtdien, 18.martā notika kārtējā Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāju tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, lai pārrunātu lielajām pilsētām nozīmīgākos jautājumus, kas saistīti ar nodokļu iekasēšanu, sociālā drošības tīkla aktivitātēm, profesionālo izglītību un ceļu seguma remontdarbiem ierobežota finansējuma apstākļos.

Ministru prezidenta apliecināja, ka Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) kompensācija proporcijā 92%:8% tiks turpināta, vienlaikus uzsverot, ka martā IIN plāns pildās ievērojami labāk nekā janvārī, kas ļauj cerēt, ka par šo mēnesi valstij var nenākties pašvaldībām kompensēt neiekasēto daļu. Kā zināms, par februāri valdība jau iepriekšējā sēdē pieņēma lēmumu kompensēt neiekasēto IIN daļu Ventspils un Rīgas pilsētām.

Saistībā ar Garantētā minimālā ienākuma (GMI) izmaksāšanas kārtību pašvaldību vadītāji aicināja valdību centralizēti noteikt kritērijus iedzīvotāju kredītsaistību apmēriem, kas pieļauj maznodrošinātā statusa piešķiršanu iedzīvotājiem. Premjers atbalstīja šādu pašvaldību priekšlikumu, vienlaikus uzsverot banku un pašvaldību tiešas sadarbības nozīmi jautājumos, kas skar personu kredītreitinga reģistra veidošanu.

Ministru prezidents apstiprināja, ka kompensācijas par invalīdu pārvadāšanu pilsētu sabiedriskajā transportā 4,9 miljonu latu apmērā tiks piešķirtas no sociālā drošības tīkla finansējuma, iepriekš saskaņojot to ar Pasaules Banku. Bet saistībā ar 100 latu darba programmas turpināšanu, ko ļoti atzinīgi novērtēja visi pašvaldību vadītāji, V.Dombrovskis apstiprināja, ka programma tiks turpināta. Jau šobrīd valdība tai piešķīrusi papildus finansējumu 14.7 miljonu latu apmērā, bet vēl par 13 miljonu piešķiršanu šobrīd notiek sarunas ar starptautiskajiem kreditoriem.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards lielo pilsētu vadītājus informēja par to, ka pašreizējā kritiski samazinātā ceļu fonda finansējuma apstākļos ir iespēja veikt tikai ceļu uzturēšanas darbus, neplānojot vērienīgus remontus. Vienlaikus, izmantojot struktūrfondu līdzekļus, vairākas pilsētas jau noslēgušas līgumus par tranzītielu remontiem. Lai sniegtu palīdzību pašvaldībām ceļu uzturēšanā pēc sniegotās un garās ziemas, kas jau prasījis ievērojami lielākus līdzekļus, satiksmes ministrs nāca klajā ar ierosinājumu pārdalīt ceļu uzturēšanas naudu gada smagākajiem mēnešiem, atceļot lineāro sadalījumu 12 mēnešu grafikā.

Ministru prezidents sarunas noslēgumā informēja pašvaldību vadītājus, ka mājokļu siltināšanas programmas veicināšanas nolūkā, pēc premjera iniciatīvas siltināšanas programmai turpmāk varēs pieteikties arī mājokļu apsaimniekotāji – pašvaldības uzņēmumi.

Puses vienojās, ka nākošā kārtējā saruna notiks laika posmā līdz jūnija vidum.

Tikšanās reizē piedalījās Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs J.Lāčplēsis, Jelgavas pilsētas pašvaldības izpilddirektore I.Škutāne, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs R.Munkevics, Liepājas pilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks R.Fricbergs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs vietnieks A.Rešetņikovs, Rīgas domes Finanšu departamenta direktore I.Tiknuse, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1. vietnieks J.Vītoliņš, Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektors J.Baiks, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs L.Salcevičs, Ventspils pilsētas pašvaldības izpilddirektora vietniece investīciju jautājumos K.Krasovska, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors J.Kalviņš, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biroja vadītāja A.Šaka, Valmieras pilsētas pašvaldības Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja-finanšu direktore I.Štefenberga.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.