Nacionālās apvienības Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valdes loceklis un Saeimas deputāts Jānis Dombrava sociālajos tīklos dalījies ar pārdomām par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret valsti.
Politiķis savā Facebook lapā raksta, ka nesaprot cilvēkus, kuri pie šķietamām grūtībām, ir gatavi zākāt Latviju un grūtību priekšā dodas dodas prom no valsts.
"Esmu audzis ģimenē, kur mammai bija jānodrošina divi bērni un vecāmamma, kurai pensija bija līdz 70 latiem mēnesī. Gāja visādi. Ilgu laiku dzīvojām komunālajā dzīvoklī. Reizēm mammai bija jāstrādā pat trijos darbos, lai savilktu galus kopā. Citreiz kāds uzņēmuma vadītājs izdomāja paturēt darbinieku algas sev. Uzņēmumu aizvēra, darbiniekiem algas nesamaksāja. Ja mammai ātri neizdevās atrast citu darbu, tad sākās grūtāki laiki. Puķkāposti un kabači kļuva par ēdienkartes galveno sastāvdaļu. Varētu stāstīt vēl daudz, bet šie apstākļi motivēja sākt strādāt iespējami agri un mācīties tā, lai augstāko izglītību varētu iegūt bez maksas. Bija grūtības, bet paldies mammai, kura mūs izaudzināja.
Bet, lai es šo grūtību dēļ sāktu gānīt Latviju? Nekādā gadījumā. Bija un ir daudzas lietas, kas man neapmierināja - netaisnība, korupcija, blēži, kuri izsaimnieko mūsu resursus, pretvalstiski elementi, kuri apspļauda mūsu valsti. Bet, lai es apsēstos, gānītos vai bēgtu? Nē. Šī ir mana valsts. Tā ir jauna, tāpat kā es, un tai ir jāpalīdz nostāties uz kājām. Nevis čīkstēt, bet darīt, lai tā kļūtu labāka. Un tā kļūs labāka, jo tam tic daudzi. Tie ir cilvēki, kuri nebēgs, ja būs grūtības. Tie ir cilvēki, kuri tic un dara. Tie, kuri grib čīkstēt, ka viss ir slikti vai bēgt, lai aizver muti un netraucē tiem, kuri tic! Vai tas būtu leģionārs, kurš ir zaudējis abas rokas cīnoties par Latviju, vai tas būtu jauns cilvēks, kurš ir pārcēlies uz laukiem, lai attīstītu savu saimniecību, vai tas būtu skolēns, kurš paralēli mācībām darbojas jaunsardzē. Mums Latvija ir svētums. Tā ir mūsu valsts un mēs darīsim visu, lai tā būtu labāka!" raksta Dombrava.
Ierakstu komentējuši vairāki cilvēki. Vairākums tomēr izceļ valstī esošas problēmas un iemeslus, kādēļ neredz savu nākotni Latvijā. Daudzi vērš uzmanību, ka iedzīvotāji ir neapmierināti ar valdības darbu nevis ar valsti kopumā.
Ingrīda Ļubkina: Strādāju ārzemēs, lai izlīstu no bedres, kur 20 gadus strādājot 2-3 darbos kā medmāsa Latvijā, biju nonākusi. Naudu pelnu ārzemēs, bet tērēju Latvijā. Un vēl, medmāsu darbs Latvijā ir nesakārtots, visu mūžu kādam jāmaksā, sertifikācija, reģistrs, kursi katrus 5 gadus. Zviedrijā, ja tev ir medmāsas izglītība, nekas vairāk nav vajadzīgs, medmāsa skaitās ļoooti prestiža profesija, tikai strādā, tas ir viss, kas ir vajadzīgs. Piepildīšu tikai, ka cietu līdz pēdējam, vadzis lūza, kad pateica, ka jāiet medmāsu skolā atkal, jo vajadzīga augstākā izglītība. Tātad 4 gadi jāmācās, par maksu, protams, plus kursi, reģistrs, sertifikācija. Nu cik ilgi var, es taču neesmu vergs.
Andis Dukāts: Jāni, ka tik nav tā, ka Jūs jaucat tagad valsti ar valdību. Jebšu personificējiet sevi ar valsti? Neatceros dzirdējis zākājam pašu Latviju, taču, lai cik nebutu skumji, lielākā daļa parmetumu dzirdēta "tautas kalpu" virzienā, un atzīšu, arī manuprat, ne nepelnīti. Ir ērti zākat citus sēžot "siltā vietā", tai pat laikā postulējot savu darīšānu, taču kaut kā nemana centienus būt atbildīgam.
Larisa Kutovska: Paskaiti, lūdzu, cik tie aizbraucēji ieskaita regulāri Latvijā naudu. Par cik mēs tie "nodeveji" paceļam Latvijas pirktspēju.
Signe Sinkeviča: Ne jau Latviju kāds zākā, bet valdību.
Simona Zvagule: Aizbraucot uz Latviju atvalinājuma sapratu,ka nekad muza tur dzivot vairs negribu . Kada vispar ir attieksme pret cilvekiem un kur nu vel atalgojumiem! Ja, es milu Latviju! Bet dzivot valsti, kur valsts par cilvekiem tikai smejas, netaisos! Tas ir mans viedoklis, neka personīga!