Kanādas NATO kaujas grupai Latvijā pievienosies 150 karavīri no Itālijas

Uz Latviju nosūtāmajā Kanādas vadītajā NATO kaujas grupā būs pārstāvēti arī 150 karavīri no Itālijas, aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju apstiprināja Itālijas vēstnieks Latvijā Sebastjāno Fulči.

Taujāts par laiku, kad Itālijas spēki varētu ierasties Latvijā, vēstnieks norādīja, ka par šādām detaļām joprojām norisinās sarunas ar Latviju un Kanādu, kas uzņēmusies kaujas grupas vadīšanu. Diplomāts apstiprināja, ka pašreizējais plāns paredz 150 karavīru nosūtīšanu uz Latviju.

Kanādas vadīto daudznacionālo bataljona kaujas grupu veidos 455 Kanādas karavīri, nesen Ādažu bāzē žurnālistiem pastāstīja Kanādas bruņoto spēku komandieris Džonatans Vānss. Plānots, ka karavīri sāks ierasties nākamgad pavasarī, ap maiju, un izvietoties plāno līdz agram rudenim. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Kanāda nākamgad Latvijas drošības stiprināšanai uz starptautisko bataljonu, iespējams, nosūtīs arī bruņumašīnas "LAV 6.0". Savukārt Polija varētu nogādāt tankus.

Pārējās bataljona veidošanā iesaistītās valstis pašas varēs izlemt, cik karavīru sūtīt uz Latviju. Septembra sākumā Latvijā gan notika darba vizīte, kuras laikā vairāk nekā 150 eksperti no Kanādas, Spānijas, Slovēnijas, Itālijas un Polijas bruņotajiem spēkiem ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem pārrunāja Kanādas vadītās daudznacionālā bataljona kaujas grupas izvietošanu Latvijā. Informācija par to, kuras dalībvalstis līdz ar Kanādu veidos kaujas grupu Latvijā, būs zināma pēc aizsardzības ministru sanāksmes oktobrī.

Neskatoties uz aptuveni 1000 karavīru lielā bataljona nosūtīšanu, Latvijā patiesais drošības stiprināšanai paredzēto sabiedroto karavīru skaits dažādos formātos būs vēl lielāks, jo atsevišķi no iepriekšminētā starptautiskā bataljona Latvijā operācijā "Atlantic Resolve" uzturas iesaistītie ASV spēki.

Tie jau kopš 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas rotācijas kārtībā nodrošina pastāvīgu savu karavīru klātbūtni mūsu valstī. ASV spēki nereti rotācijas kārtībā nodrošina arī smagās bruņutehnikas klātbūtni. Tāpat ASV uz Latviju iepriekš bija atvedušas arī helikopterus, un, kā Aizsardzības ministrijas paspārnē izdotajam žurnālam "Tēvijas Sargs" atzinis ASV armijas Eiropā komandieris Frederiks Bens Hodžs, kurš nesen viesojās vizītē Latvijā, ASV plānojot arī nākotnē šeit uzglabāt savu munīciju, savukārt Gaisa spēku aviācijas bāzē Lielvārdē arī nākotnē tiks izvietoti ASV helikopteri.

Zināms, ka atsevišķi no bataljona un minētajiem ASV spēkiem no 2017.gada aprīļa Latvijā būs tā saucamā Višegrādas valstu rota, kuras sastāvā būs Slovākijas bruņoto spēku mehanizēta vienība. To nesen Slovākijas bruņoto spēku komandieris Milans Maksims apliecinājis savam Latvijas kolēģim Raimondam Graubem.

8.jūlijā NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Tika pieņemts lēmums, ka 2017.gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas. Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts būs Kanāda. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.