Pļaviņu novadā gatavojas spridzināt ledu

 
©Arnolds Rāzna

Pļaviņu novada pašvaldības civilās aizsardzības komisija vakar pieņēmusi lēmumu spridzināt Daugavas ledu, lai mazinātu gaidāmo pavasara plūdu izraisītās sekas.

To aģentūrai LETA apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis, norādot, ka oficiāls lēmums no Pļaviņu novada domes gan pagaidām vēl neesot saņemts, bet viņa rīcībā šāda informācija ir.

Lieljuksis skaidroja, ka pašvaldībai, lemjot spridzināt ledu, jāņem vērā vairāki apstākļi, jāveic izvērtējums un dažādi aprēķini. Piemēram, ļoti svarīgi, lai pēc spridzināšanas ūdens atkal nesasaltu, tālab rūpīgi jāseko laika apstākļu prognozēm.

Kā aģentūrai LETA apstiprināja Pļaviņu novada pašvaldības priekšsēdētāja Gunta Žilde, šāds lēmums patiešām esot pieņemts.

"Apsekojām teritoriju, izvērtējām ieteikumus un tika nolemts, ka mēģināsim izmantot spridzināšanas metodi," atzīst Žilde.

Pēc viņas stāstītā, ledus spridzināšanu var veikt tikai tik ilgi, kamēr ledus ūdenstilpnē ir monolīts, tāpēc tas jādara savlaicīgi. Izvērtējot laika prognozes, tas varētu notikt marta beigās.

Pašvaldībai lēmums jānosūta VUGD, kam savukārt jāveic spridzināšanas darbu saskaņošana ar virkni citu dienestu, piemēram, ar AS "Latvenergo", procedūru skaidroja Lieljuksis.

Šodien Iekšlietu ministrijā notikušās sanāksmes laikā par rīcības koordināciju pavasara plūdos Pļaviņu novada pašvaldības pārstāve gan pauda bažas par to, vai, spridzinot ledu, apkārtējām mājām neizbirs logu stikli.

Zemessardzes komandieris pulkvedis Juris Zeibārts atzina, ka sprādziena radītais vilnis šādos gadījumos ir spēcīgs, taču tam nevajadzētu nodarīt nekādus neplānotus postījumus.

Tikšanās laikā tika atsaukta atmiņā 2008.gada nogalē veiktā ūdenstorņa spridzināšana Preiļos, kuru ievērojami apgrūtināja apstāklis, ka tuvākās apdzīvotās ēkas atradās tikai 20 metru attālumā no nojaucamās būves.

VUGD priekšnieks ģenerālis Ainars Pencis Pļaviņu novada pašvaldību aicināja laikus brīdināt vietējos iedzīvotājus par plānotajiem spridzināšanas darbiem, lai viņi tam varētu pienācīgi sagatavoties.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts sanāksmē uzsvēra, ka par spridzināšanas darbu tehnisko izpildījumu gan satraukties neesot pamata. Viņš sacīja, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) dien sertificēti spridzinātāji, turklāt karavīri regulāri neitralizē dažādus sprādzienbīstamus priekšmetus un veic spridzināšanas darbus. "Mums ir augstas klases profesionāļi, kas šos darbus veic," sacīja Sārts.

Pārrunājot spridzināšanas darbus, tika aktualizēts arī jautājums par norobežojoša apķēdējuma uzstādīšanu spridzināšanas darbu teritorijā, lai uz ledus nevarētu uzkāpt nepiederošas personas jeb civiliedzīvotāji. Šie jautājumi ir jāizrunā jau laikus, citādi, "ja kāds izlīdīs ārā, lai mums nav problēmas", sacīja Lieljuksis.

NBS pārstāvji norādīja, ka sagatavošanās darbi ledus spridzināšanai būtu jāveic attiecīgajām pašvaldībām, bet apķēdējumu nodrošināšot NBS karavīri un zemessargi sadarbībā ar Valsts policiju, tāpēc neesot pamata lielām bažām, ka kāds varētu nepakļauties šo amatpersonu norādījumiem. Turklāt spridzināšanas darbi noteikti jāveic gaišā dienas laikā, piebilda Sārts.

Kā ziņots, iespējamo pavasara plūdu novēršanā NBS ir gatavi iesaistīt deviņas spridzināšanas vienības, kuras nepieciešamības gadījumā varētu spridzināt ledu, trīs helikopterus ūdenskrātuvju novērošanai no gaisa, kā arī 2500 karavīrus un zemessargus.

Aģentūrai LETA neoficiāli zināms, ka, gatavojoties pavasara plūdiem, nepieciešamību spridzināt ledu apsver arī Ķekavas novada pašvaldība.

Kā ziņots, visā Latvijā apzinātas kopumā 42 vietas, kuru iedzīvotāji šopavasar pakļauti plūdu draudiem, sešas no šīm vietām ir Rīgā.