Valsts uzņēmums Latvijas Dzelzceļš (LDz) piedāvā valdībai savu galveno kravu pārvadāšanas līniju elektrifikācijas plānu, par kura likteni valdība varētu lemt 25. oktobrī.
Dzelzceļa elektrifikācijas plāna radīšana iekļaujas Latvijā izkoptajās tradīcijās attiecībā uz liela mēroga projektiem. Vispirms vismaz desmit gadus tiek runāts un runāts, ka projekts ir vajadzīgs. Ar šo runāšanu tiek sarunāts, ka vajadzīgo projektu lielā mērā apmaksās Eiropas Savienība. Kad puse no projekta realizācijai atvēlētā laika pagājusi, sākas strīdi par to, vai projekts vispār ir vajadzīgs. Tajā pašā laikā skan mierinošas norādes uz ES iecietību, kuras dēļ iztērēt 2014.-2020. gada plānošanas perioda naudu 2023. gadā būs pilnīgi normāli un atsevišķos gadījumos palūgt naudas tērēšanas tālāku pagarinājumu nebūs neiespējami.
Pēdējā publiskā uzstāšanās pret dzelzceļa elektrifikāciju nākusi no Latvijas Bankas, kuras darbinieks Igors Kasjanovs pirms pāris nedēļām rakstīja: «Man nav nekas pret dzelzceļa elektrifikāciju, ja tā ir ekonomiski pamatota, uz normāliem pieņēmumiem balstīta... Līdzšinējā kavēšanās ar projekta izstrādi un aprēķinu trūkums pagaidām liecina par pretējo.» Vakar LDz lika šādiem apgalvojumiem pretī auditorfirmas Ernst&Young Baltic veikto projekta analīzi, kas ietver atsauces uz vēl citiem vērtējumiem, ka elektrifikācijas projekts spēs sevi atpelnīt, ja izpildīsies šādi nosacījumi:
• projekta pirmā kārta tiks nodota ekspluatācijā 2023. gadā, kas, pirmkārt, ļaus projektā ieguldīt 347 miljonus eiro ES piešķirtās naudas un, otrkārt, apsteigs lietuviešu dzelzceļa elektrifikāciju;
• kravu pārvadājumu caurmēra apjoms turpmāko 30 gadu periodā būs 50 miljoni tonnu gadā;
• Latvija vai pasaule kopumā šajā laikā iztiks bez kariem, katastrofām un tiklab preču kā energoresursu piegāžu pārtraukumiem, kas padara neizmantojamu lielāko daļu no miera laika infrastruktūras.
No Latvijas atkarīgo projekta sekmju sadaļā svarīgākais nosacījums šķiet projekta izpildes dalīšana pa posmiem:
• 2019.-2023. gadā no Rēzeknes un Daugavpils līdz Krustpilij un tālāk caur Jelgavu līdz Ventspilij;
• 2020.-2025. gadā no Krustpils līdz Rīgai;
• 2025.-2030. gadā ap Rīgu, kur būtu pārāk sarežģīti vienā un tajā pašā laikā nomainīt jau elektrificēto dzelzceļa posmu aprīkojumu un izbūvēt jauno Rail Baltica trasi.
Kā uzsver LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, galvenie plusi šim projektam ir pozitīva ietekme uz vidi, tautsaimniecību un jo sevišķi uz Latgales reģionu, kur paredzēts investēt aptuveni 340 miljonus eiro.
Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas nepieciešamību vakar apliecināja arī satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš atsaucās uz Ernst&Young Baltic aprēķiniem un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas atbalstu šim projektam, bet pieminēja arī atsevišķu komersantu šaubas par vērienīgo izdevumu atdevi. Ministrs uzsvēra, ka pēdējās dokumentu sagatavošanas procedūras tiks pabeigtas tā, lai 25. oktobrī valdība varētu lemt par šo projektu.
Projekta izmaksas kopumā tiek lēstas ap 1,3 miljardiem eiro šābrīža cenās, kas pat teorētiski nevarētu sastingt līdz 2030. gadam. Ar dzelzceļu saistītu būvdarbu cenu izmaiņas jau iezīmē Rail Baltica Latvijas posms, kura izmaksas pirms dažiem gadiem rēķināja nedaudz virs miljarda, bet tagad - nedaudz zem diviem miljardiem. Tajā pašā laikā jānovērtē, ka šādas summas nav nekas ārkārtēji liels pret to summu, kādu Latvijas valsts pagūs apgrozīt savā budžetā līdz 2030. gadam. Budžeta līdzfinansējumu projekta izpildei nāksies dot no 2019. gada ar cerību, ka valsts finansējums piesaistīs daudz lielāku naudu no ES dāvinājumiem un banku aizdevumiem.
***
Cerības
Monvīds Švarcs, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs:
- Protams, jebkura saimnieciskā aktivitāte Latgales pusē ir svarīga. Šāda aktivitāte būs jau dzelzceļa elektrifikācijas darbi, bet galvenais, lai to rezultātā palielinātos kravu plūsmas cauri Rēzeknei un Rēzeknes novadam. Ja kravu plūsmas būs, atradīsies arī idejas, kā mūsu cilvēkiem iesaistīties šo plūsmu apkalpošanā.
Kārlis Pabērzs, Krustpils novada domes priekšsēdētājs:
- Dīzeļlokomotīves atstāj aiz sevis melnas pēdas ne tikai gaisā, bet arī uz zemes. No šāda viedokļa elektrolokomotīves mūsu iedzīvotājiem patiks daudz labāk; tāpat arī tas, ka elektrolokomotīves brauc klusāk. Novadā esam piedzīvojuši neērtības, kad dzelzceļam lika paralēlās sliedes, bet esošas dzelzceļa trases elektrifikāciju paveikt būs vieglāk.