Ņemot vērā nepietiekamo finansējumu veselības nozarei kopumā, kā rezultātā jau pašlaik iedzīvotājiem ir ierobežota pieejamība valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, Veselības ministrija esošā budžeta ietvaros nevar uzņemties papildu saistības un apmaksāt bērna ārstēšanu ārpus Eiropas Savienības.
Tātad gadījumos, ja Latvijas bērns saslimtu ar kādu sarežģītu un Latvijā neārstējamu slimību, līdzīgi kā pirms pāris gadiem Dāvis, būtu atkal jāvāc ziedojumi vai jācer, ka valdība pieņems lēmumu bērna ārstēšanu finansēt no naudas neparedzētiem gadījumiem.
Neatkarīgā tieši pirms gada publikācijā Politiķi gaida nākamo krīzes situāciju rakstīja, ka valdība neatbalstīja Veselības ministrijas piedāvāto risinājumu un nepieņēma arī nekādu citu lēmumu - lai neaizkavētu valdības sēdi, toreiz jautājumu beigās vispār atlika. Finanšu ministrija jau toreiz iebilda pret iespēju, ka krīzes situācijās kādam bērnam ārstēšanās ārpus ES tiktu finansēta no neparedzēto izdevumu fonda. Gads ir pagājis, un atkal valdība izskata šo jautājumu, un… konkrēta lēmuma vietā Ministru kabinets nolemj atzīt, ka spēku ir zaudējis Ministru kabineta uzdevums Veselības un Finanšu ministrijām rast risinājumu, kā finansēt bērniem veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ārpus ES un Eiropas ekonomiskās zonas.
Glābj ziedojumi
Jautājums, kā palīdzēt smagi slimiem bērniem, aktualizējās pirms diviem gadiem, kad Bērnu slimnīcas fonds sabiedrībai lūdza ziedojumus Dāvja ārstēšanai Amerikas Savienotajās Valstīs. Vecāki bija saņēmuši Nacionālā veselības dienesta atteikumu apmaksāt operāciju, jo saskaņā ar likumu Latvija drīkst segt tikai tādas ārstēšanās izdevumus, kas tiek veikti ES, un ar nosacījumu, ka Latvijā attiecīgu operāciju nav iespējams izdarīt. Latvijas sabiedrība saziedoja 317 173 eiro, bet papildus valsts no Latvijas Valsts mežu gada peļņas piešķīra 100 000 eiro. Dāvi izoperēja, viņš atveseļojās Latvijā, neizlietoto naudu ASV Filadelfijas klīnika atskaitīja atpakaļ, un tā tiek izmantota operāciju izmaksu segšanai citiem smagi slimiem bērniem. Toreiz visiem bija skaidrs, ka tādām situācijām - kad ir smagi slims bērns, bet nav nekādas sistēmas, kārtības, kā viņam palīdzēt - nevajadzētu atkārtoties un ka ir jārada sistēma, kā rīkoties, ja bērnam vienīgo izdzīvošanas un ārstēšanās metodi piedāvā valsts, kura nav Eiropas Savienībā. Valdība apņēmās šādu kārtību izdomāt, taču tas diemžēl nav izdarīts.
Ierosina, atliek
Veselības ministrija (VM) pagājušajā gadā sagatavoja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredzēja iespēju valstij ierobežotā apmērā atsevišķos gadījumos apmaksāt pacientiem ārstēšanos ārpus ES, taču šie grozījumi netika apstiprināti, jo nebija tiem nepieciešamā finansiālā seguma valsts budžetā. Piedāvājums bija veikt izmaiņas veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, kas paredz iespēju Nacionālajam veselības dienestam pieņemt lēmumu, ka personai ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu 50 procentu apmērā no izvēlētā veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja izmaksu aprēķinā norādītajām pakalpojuma izmaksām. Vienlaikus ministrija piedāvāja noteikt, ka maksimālā summa, kāda varētu tikt piešķirta, ir ne vairāk kā 150 000 eiro. Šāda kārtība būtu attiecināma tikai uz bērniem. Iesniedzot savu priekšlikumu valdībā, VM norādīja, ka budžeta programmas Ārstniecība ietvaros nav brīvu, nesadalītu līdzekļu, ko varētu novirzīt gadījumiem, kad veselības aprūpes pakalpojumu var nodrošināt tikai ārpus ES. Tā kā šādos gadījumos samaksa jāveic pirms pakalpojuma saņemšanas vai jāsniedz garantijas vēstule par pakalpojuma apmaksu, normas ieviešanai VM rosināja paredzēt līdzekļus no «programmas neparedzētiem gadījumiem». Valdībā šis jautājums tika atlikts.
Deja vu
Šonedēļ valdība atkal skatīja VM sagatavoto informatīvo ziņojumu par finansējumu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai bērniem ārpus ES. Ziņojumā teikts: ņemot vērā nepietiekamo finansējumu veselības nozarei kopumā, kā rezultātā jau pašlaik iedzīvotājiem ir ierobežota pieejamība valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, VM esošā budžeta ietvaros nevar uzņemties papildu saistības un apmaksāt bērna ārstēšanu ārpus ES, jo tad «tiks samazināta valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība Latvijas iedzīvotājiem, tajā skaitā bērniem». «Ja bērna ārstēšanu iespējams veikt tikai ārstniecības iestādē, kura nav ES, un tiek izpildītas noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību noteiktās prasības nepieciešamā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, kā arī šādos gadījumos samaksa jāveic pirms pakalpojuma saņemšanas vai jāsniedz garantijas vēstule par pakalpojuma apmaksu, tad finansējums bērna ārstēšanai jānodrošina no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem,» rosina VM. Finanšu ministrija neatbalstīja priekšlikumu.
Citas valstis apmaksā
VM apkopojusi 15 ES valstu pieredzi par bērnu ārstēšanas finansiālo nodrošināšanu ļoti sarežģītu vai retu slimību gadījumā, kad pacientam ārstēšanu var nodrošināt klīnikās, kas atrodas ārpus ES dalībvalstīm. 14 valstīs (Austrijā, Čehijā, Dānijā, Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Islandē, Polijā, Portugālē, Slovākijā, Somijā, Spānijā un Luksemburgā) tiek sniegts valsts atbalsts nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai trešajās valstīs. Katrai valstij ir savs valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozs, kā arī savi apmaksas nosacījumi. Situācija katrā valstī ir atšķirīga, jo tas ir atkarīgs no katras valsts ekonomiskās situācijas un šai valstij pieejamajiem resursiem.
VM norāda, ka 2015. gadā Latvijā nebija neviena gadījuma, kad bērnam nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu varētu nodrošināt tikai ārpus ES.
Neapmaksājam pat ES
Taču, saskaņā ar Bērnu slimnīcas fonda datiem, desmitiem bērnu nepieciešams ziedotāju atbalsts ārstēšanai, izmeklējumiem un zālēm pat ES iekšienē, kam valsts naudu neparedz, nerunājot par Ameriku vai kādu citu tālu valsti. Piemēram, šogad (dati līdz šāgada augustam) tas ir palīdzējis 57 bērniem saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību ārpus Latvijas, šim mērķim izlietojot 65 972,68 eiro. Visbiežāk palīdzība sniegta onkoloģiskajiem pacientiem - gan izmeklējumiem un ārstniecībai, gan medikamentiem, kādus valsts neapmaksā (kopā 27 bērniem). Pacientiem vajadzēja gan ārstniecību ārpus Latvijas, gan izmeklējumus un medikamentus, kādus valsts nenodrošina un neapmaksā. Palīdzība bija nepieciešama pieciem pacientiem ar aknu saslimšanu, no kuriem trim bērniem veikta aknu transplantācija ārpus Latvijas. Katru gadu Bērnu slimnīcā ārstējas aptuveni 100 bērnu, kuru veiksmīgai ārstēšanai nepieciešami papildu izmeklējumi, kādus nevar nodrošināt Latvijā, medikamenti, kuri nav valsts apmaksāti, vai arī bērna veselības stāvoklis ir tāds, ka ārstniecība jāturpina ārpus Latvijas.