AirBaltic labs šogad un kļūs vēl labāks nākamgad
Valdība vakar uzklausīja stāstu par valstij piederošo aviokompāniju airBaltic, kas nākamgad kļūšot tik laba, ka to jau varētu mēģināt pārdot.
Viens no airBaltic uzdevumiem valsts uzņēmuma statusā ir dot barības bāzi finanšu un investīciju auditoriem, konsultantiem, ekspertiem utt. Vakar valdība baudīja labas ziņas par airBaltic «padziļinātas izpētes» rezultātiem, kādas sniedza auditorkompānija KPMG Baltics. Tās iedrošināja valdību atsākt runas par uzņēmuma pārdošanu, ko kārtošot valdības nākamais konsultants, kāds jānolīgst līdz gada beigām. Parasta lieta darījumos ap airBaltic būtu uzreiz pieaicināt konsultantu firmu Prudentia, lai tā palīdz nolīgt airBaltic pārdošanas konsultantus; tikpat labi var gadīties, ka citi tiks paaicināti ieteikt valdībai Prudentia par pārdošanas konsultantu.
KPMG Baltics pieaicināšana sekoja sabiedrības neizpratnei, kā uzradies airBaltic kapitāldaļu pircējs Ralfs Dīters MontāgsGirmess jeb, precīzāk sakot, viņa 52 miljoni eiro, par kuriem viņš skaitās atpircis no valsts 20% airBaltic akciju. Nekas no viņa iepriekšējās publiskās darbības neliecināja, ka viņam tāda nauda piederētu, lai gan varēja pieļaut, ka viņš nemulst, apsaimniekojot lielu naudu vai vērtīgu mantu. Ar mantu domātas Krievijā ražotās lidmašīnas Sukhoi Superjet 100, kuru pārdošanai Dienvidamerikas valstīm viņš bijis starpnieks. Loģiski bija pieļaut, ka viņš arī airBaltic piegādātu ne naudu, bet lidmašīnas, kuru ieguldījums uzlabotu airBaltic bilanci un ļautu aizņemties naudu Bombardier lidmašīnu pirkšanai. Publiski tika paziņots, ka tā neesot, bet esot citādi. Proti, ka Īrijā reģistrētajai kompānijai IALH LIMITED piederošs uzņēmums Aircraft Leasing 1 ar valdes priekšsēdētāju R. D. MontāguGirmesu esot nopircis airBaltic akcijas. No kurienes nauda pastkastīšfirmu ķēdei, un ar ko Latvijas valsts šoreiz sapinusies? Sabiedrībai tas nav jāzina, bet valdība slēgtā sēdē saņēma KPMG Baltics apliecinājumu, ka dokumenti visiem šiem darījumiem noformēti pareizi.
R. D. MontāgaGirmesa ieguldījumiem Latvijas valsts lika pretī 80 miljonus eiro no savas puses, tāpēc nav nekas neparasts, ka airBaltic šobrīd zeļ un plaukst. Viens no pamatojumiem valsts naudas ieguldīšanai bija izredzes dabūt naudu atpakaļ varbūt pat ar procentiem, ja izdotos atrast investoru, kas atpērk plaukstošo uzņēmumu. Pašlaik airBaltic gan ir tikai plauksme, izaugsme, līgums par jauno Bombardier lidmašīnu pirkšanu un neizpausti aprēķini, kā savākt naudu šim pirkumam. Parasti tā nenotiek, ka atrodas labdaris, kurš uzņemas vienlaikus gan maksāt par jaunajām lidmašīnām, gan atmaksāt Latvijas valstij par airBaltic uzturēšanu ar reālu naudu, nevis ar solījumiem par airBaltic kapitāldaļu vērtības pieaugumu.
Ja ar airBaltic notiktu kaut kas neparasts, tad noteikti ne savādāk kā sekas reisam pāri gandrīz visai Eirāzijai no Čendu (Ķīnas) uz Rīgu, kur airBaltic būtu pirmais rindā uz aziātu izvadāšanu pa daudziem viņu lidojumu galamērķiem Eiropā. Šādas iespējas neapšaubāmi celtu airBaltic vērtibu.
Iespējams, ka ķīnieši būtu ar mieru ieguldīt naudu šāda reisa uzsākšanai komplektā ar ieguldījumiem, kas dotu viņiem īpašumtiesības airBaltic. Ja tā, tad nemaz nebūtu jāgaida 2017. gads, bet šā gada novembra sākums ar Ķīnas premjerministra Li Kecjana ierašanos Rīgā uz sarunām ar 16 Austrumu un Centrālās Eiropas valstu valdību vadītājiem. Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis nesen informēja Neatkarīgo, ka sakarā ar 16 + 1 premjeru samitu uzdevis satiksmes ministram Uldim Augulim sagatavot Ķīnas komersantiem pievilcīgus piedāvājumus attiecībā uz airBaltic stratēģiskā investora piesaisti. Nav ko iebilst arī M. Kučinska vakardienas prātojumam par airBaltic pārdošanu, ka «galvenais to nedarīt stihiski, bet pārdomāti».