Iespējamo pavasara plūdu novēršanā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) gatavi iesaistīt deviņas spridzināšanas vienības, kuras nepieciešamības gadījumā varētu spridzināt ledu, trīs helikopterus ūdenskrātuvju novērošanai no gaisa, kā arī 2500 karavīrus un zemessargus.
To šodien tikšanās laikā ar Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas dienestu un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Sārts.
Tikšanās laikā puses detalizēti pārrunāja rīcību iespējamo pavasara plūdu gadījumā, uzsverot pašvaldību un valsts dienestu sadarbību.
Pašvaldību pārstāvji pauda bažas par neskaidrību, proti, kurš segs ar plūdiem saistītos izdevumus un kā tiks nodrošināti ledus spridzināšanas darbi, ja tādi būs nepieciešami.
AM un NBS pārstāvji gan norādīja, ka karavīri regulāri neitralizē dažādus sprādzienbīstamus priekšmetus un veic spridzināšanas darbus, tāpēc uztraukumam par to neesot pamata. "Mums ir augstas klases profesionāļi, kas šos darbus veic," sacīja Sārts.
Pārrunājot spridzināšanas darbus, tika aktualizēts arī jautājums par norobežojoša apķēdējuma uzstādīšanu spridzināšanas darbu teritorijā, lai uz ledus nevarētu uzkāpt nepiederošas personas jeb civiliedzīvotāji.
Kā ziņots, šodien IeM notika sarunas par rīcības koordināciju pavasara plūdos.
Pēc LPS rīcībā esošajiem datiem, Latvijā šopavasar plūdi apdraud 48 vietas. Daugavas plūdi īpaši apdraud Jēkabpili, Salu, Pļaviņas, Lielupes - Staļģeni un Valgundi. Īpaša situācija izveidojusies Rēzeknes novadā, kas šopavasar ir ļoti nopietni Rāznas ezera plūdu apdraudēts.