Latvenergo sadalīšana vairākos uzņēmumos un t.s. elektrības tirgus atvēršana lielai daļai Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu izpaužas kā nemitīga ar tirgu nesaistītu elektrības tarifu un maksājamu administratīva palielināšana.
Vai tādi paši prieki Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus piemeklēs arī pēc tam, kad valdība mūs visus aplamos ar t.s. gāzes tirgus atvēršanu? Uz šiem un cietiem Neatkarīgās jautājumiem atbild a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.
- Kas mainīsies lielākajai daļai Latvijas mājsaimniecību, kad Latvijas gāze pabeigs sadalīšanos divos uzņēmumos? Kādas pārmaiņās mēs sajutīsim? Sadales tīklu nodalīšanu no Latvenergo lielākā daļa iedzīvotāju un uzņēmēju sajūt kā nemitīgu un ievērojamu tarifu kāpumu.
- Ikvienai reformai jābūt ir mērķim. Gāzes tirgus liberalizācijas mērķis Eiropas Savienībā acīmredzot bija ieviest konkurenci gāzes tirgū. Lai to panāktu, ES infrastruktūra tika nodalīta no gāzes. Kāda ir Latvijas reforma? Tiek nodalīti maģistrālie vadi kopā ar Inčukalna gāzes krātuvi, atstājot tirdzniecību ar sadales vadiem. Sadales vadi ir pieeja pie klientiem. Tiem ir jābūt neatkarīgiem. Ja ir tirgus, tad ikvienam ir jābūt iespējai tikt pie klienta. Vajadzēja nodalīt sadales vadus kopā ar transportēšanas sistēmu vienā uzņēmumā un tirdzniecību kopā ar Inčukalna gāzes krātuvi, kas pēc būtības ir noliktava, otrā uzņēmumā. Taču mērķis bija atņemt LG Inčukalna gāzes krātuvi.
Eiropas reformas jēga bija nodalīt caurules no gāzes tirdzniecības. Lai jebkurš, kam ir gāze, var izmantot caurules, kurām ir jābūt neitrālām pret ikvienu tirgotāju. Ja pārvades tīkls ir neitrāls, tad ikviens pārdevējs brīvi tiek pie gala lietotāja. Kas ir paveikts Latvijā? Noliktavu nodalīja no tirgotāja un tagad gudro, ko ar to iesākt.
Domāju, ka gadījumā, ja valdība izšķirsies pateikt: «Gribam Inčukalnu atpakaļ», tad Gazprom pateiks: «Lūdzu, ņemiet, bet mēs savu gāzi tur vairs neglabāsim!» Ko tad?
Latvijā ģeogrāfisko un ģeoloģisko apstākļu dēļ nav un nebūs daudz gāzes pārdevēju. Vācijā un citviet ES ir daudzi gāzes ieguvēji, kas piedāvā savu gāzi. Tāpēc Vācijā, Nīderlandē, Austrijā u.c. šāds modelis var strādāt un dot rezultātus. Latvijā cauruļvadu dabasgāze nāk tikai no Gazprom. Citu piegādātāju reģionā nav. Savukārt sašķidrinātā gāze tiek ar kuģiem ievesta no Norvēģijas. Sašķidrinātā gāze ir pavisam cits produkts. Tā tiek transportēta mīnus 162 grādu temperatūrā, kad metāns ir sašķidrināts. Lai to tālāk izmantotu, tā ir jāpārveido gāzveida stāvoklī ar normālu temperatūru. Tas ir gan dārgi, gan sarežģīti.
Līdz ar to Latvija gāzes tirgus liberalizācijas reformas mērķi - radīt daudzus konkurentus gāzes tirgū - nesasniegs. Īstermiņā noteikti nesasniegs. Varbūt kaut kas mainīsies pēc 10 vai 20 gadiem. Taču to noteiks procesi nevis Latvijā, bet Krievijā. Ja Krievijā tiks atvērts gāzes tirgus, tad mums uzreiz būs daudz dabasgāzes piegādātāju. Krievijā gāzi iegūst desmitiem uzņēmumu, bet eksporta monopols ir tikai Gazprom. Tāpēc, kamēr reformas Krievijā nenotiks, Gazprom paliks vienīgais piegādātājs no Krievijas. Tāpēc reforma drīzāk ir jāvērtē kā pašmērķis, nevis kā pamatota pieeja patiešām radīt konkurenci. Tikpat labi Latvijas valdība varēja nesteigties. Latvijai EK direktīvā bija noteikts izņēmuma stāvoklis. Somijā nekas tamlīdzīgs nenotiek, jo Somija, aizstāvot savas nacionālās intereses, ir definējusi, ka liberalizācijai, kamēr būs tikai viens piegādātājs, nebūs lielas jēgas. Savukārt Latvija ir pieteikusies visu izpildīt, turklāt paātrinātā veidā. Citas valstis gāzes tirgus atver 3-4 gadu garumā, bet pie mums viss ir jāpaveic pusotra gada laikā, kas šo procesu sarežģīs vēl vairāk. Ko iegūs patērētāji? Būs līdzīgi kā elektrības tirgū. Kāda gāzes cena pasaules tirgū būs, tāda par gāzi būs jāmaksā. Lētāku gāzi par pasaules tirgus cenām mums neviens nepārdos. Savukārt cena, kura būs jāmaksā mājsaimniecībām vai rūpnieciskiem patērētajiem, paaugstināsies. Tas ir nebēgami. To, ka gāzes tarifi pēc liberalizācijas augs, par to Eiropas Komisija brīdināja jau pirms reformas uzsākšanas. EK norādīja, ka ir divas problēmas, ar ko saskaras dalībvalstis, īstenojot gāzes tirgus reformu - palielināsies tarifi un pasliktināsies apgādes drošība. Tā arī ir, jo brīvā tirgū par apgādes drošību atbild tirgus. Tas nav tiešs pienākums nevienam tirgus dalībniekam.
Latvija nebūs izņēmums. Mēs par to ļoti savlaicīgi brīdinājām gan Saeimu, gan valdību, bet neviens nevēlējās ņemt vērā mūsu izteiktos argumentus un brīdinājumus.
- Tie, kas patērē elektrību nelielos apjoms, t.s. elektrības tirgus atvēršanu sajuta ar dramatisku tarifu kāpumu, kuri turpina palielināties. Vai kaut kas līdzīgs būs gaidāms gāzes tirgū?
- To, kā izpaudīsies pārmaiņas, lielā mērā noteiks regulators. Taču neatkarīgi no regulatora lēmumiem, jo mazāks ir gāzes patēriņš, jo lielākas relatīvas infrastruktūras izmaksas būs jāiekļauj tarifā. Pie maziem patēriņiem relatīva maksa par infrastruktūras izmantošanu būs lielāka. Tā ir matemātika. Piemēram, šogad cauri Latvijas infrastruktūrai transportēs par 30% mazāku gāzes apjomu nekā pērn. Šogad gan Krievija, gan Igaunija izlēma neveidot ziemas gāzes krājumu Inčukalna gāzes krātuvē. Līdz ar to ienākumi, kas būtu novirzāmi infrastruktūras uzturēšanai, būs mazāki. Ja tendence atkārtosies arī nākamos gadus, tad ir neizbēgami, ka infrastruktūras uzturēšanas maksa būs jāpalielina. Katrā kubikmetrā gāzes, kuru saņem patērētāji, būs jāpievieno lielāks tarifs par infrastruktūras izmantošanu.
- LG sistēma tika veidota daudz lielākam patēriņam - vairāk nekā trim miljardiem kubikmetru gāzes gadā. Pašlaik apjomi ir vismaz divas reizes mazāki.
- Teorētiskais patēriņa apjoms ir pat trīs reizes mazāks par kādreiz projektēto.
- Tas nozīmē, ka katra gāzes kubikmetra tarifā infrastruktūras uzturēšanas daļa ir jāpalielina…
- Diemžēl jā.
Šādas korekcijas nebūs jāveic, ja spēsim vairāk transportēt gāzi. To var panākt, nosakot, piemēram, ka Inčukalna gāzes krātuve ir ES reģionāla līmeņa enerģētiskās drošības objekts. Ja šāda statusa nebūs, bet, līdzīgi kā 2016. g., Inčukalns būs tikai gāzes noliktava Latvijas vajadzībām, tad nākamajos gados Inčukalna gāzes krātuves uzturēšanas izmaksas būs jāapmaksā visiem Latvijas gāzes lietotājiem.
- Kāpēc Inčukalna gāzes krātuvi šogad atteicās izmantot ne tikai Krievija, bet arī Igaunija?
- Pirmkārt, vairākus gadus bija siltas ziemas. Otrkārt, glabāšana maksā naudu. Krievijā ir ekonomiskā krīze. Gāzes cena rubļos palika nemainīga, bet rubļa un eiro kurss jau ir cits. Tāpēc dabasgāzes cenas Krievijā ir krietni zemākas nekā Eiropā. Atsūknēt uz Latviju un tad sūknēt atpakaļ nozīmē gandrīz divkāršot gāzes cenu. Tas nav ekonomiski izdevīgi.
Treškārt, Krievijas ziemeļrietumu reģionā, ņemot vērā to, ka tiek gatavots Nordstream 2, gāzes piegādes infrastruktūra ir pilnveidota un modernizēta. Ja nav īpašu apstākļu, tad lielu krājumu uzglabāšana Inčukalna gāzes krātuvē vairs nav vajadzīga. Tam ir ekonomisks pamatojums.
- Varbūt Latvijā var uzglabāt Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) gāzi? Klaipēdas terminālis taču tiek reklamēts kā alternatīva Gazprom piegādēm.
- Klaipēdas termināļa jauda teorētiski varētu nodrošināt visu Lietuvas patēriņu. Taču sašķidrinātā gāze ir ievērojami dārgāka nekā cauruļvadu dabasgāze. Lietuvā ir vērojami noteikti politiski procesi, lai kaut kā attaisnotu savulaik pieņemtos aplamos lēmumus. Klaipēdas terminālis noslēdza liela apjoma sašķidrinātās gāzes piegādes līgumus. Tik lielus, ka tos tagad nav iespējams realizēt pat Lietuvas tirgū. Lietuvā ir ar likumu noteikts, ka ikvienam lietotājam vismaz 25% no patērētās gāzes ir obligāti jāpērk no Klaipēdas termināļa. Tāpēc Lietuvā brīvā tirgus pazīmju nav. Runāt, ka Klaipēdas terminālis ir nopietns spēlētājs brīvajā tirgū, ir pāragri. Lietuvai ir jātiek galā ar subsīdijām, kuras tiek maksātas, lai subsidētu sašķidrinātās gāzes dekompresijas procesu, bet galvenais, ir jāpanāk, lai Klaipēdas termināļa sašķidrinātās gāzes cena būtu konkurētspējīga.
- 2013. gadā bija zināma eiforija par gāzes termināļiem, ka tie tūdaļ izspiedīs Gazprom no Eiropas gāzes tirgus. Taču tagad ar zemajām naftas un gāzes cenām SGT neklājas viegli.
- Pie augsta cenu līmeņa SGT un cauruļvadu gāzes cenas bija visai līdzīgas. Taču tagad konjunktūra ir cita. Tāpēc Lietuvai ir lielas problēmas Lietuva pašlaik meklē iespēju, kam un kur pārdot tos gāzes apjomus, kas ir pasūtīti. Savā teritorijā viņi to pārdot nevarēs, un tagad tiek meklētas iespējas, kam to pārdot. Pārdot, kaut vai par zemāku cenu. Lietuvas gāzes patērētāji visi kopā, draudzīgi, caur pārvades tarifu, sedz Klaipēdas termināļa zaudējumus. Eiforija ir pagājusi. Divu gadu laikā gāzes cena ir nokritusies divas reizes. Kad nafta maksāja 120 dolāru par barelu, bet gāze maksāja
280 eiro par 1000 kubikmetriem, tad SGT izskatījās ekonomiski pamatoti. Kad nafta maksā 40 dolāru, bet dabasgāze 140 eiro, tad tas jau ir pavisam cits stāsts. Pašlaik Eiropas SGT ir grūti konkurēt un nosegt izmaksas.
- SGT tomēr ir priekšrocības - nav jābūvē maģistrālie gāzes vadi. Piegādā galvenajā patēriņa vietā un uzreiz sadala vietējos tīklos. Varbūt šādi var gazificēt, piemēram, Ventspili?
- Visu nosaka gāzes patēriņš. Ja ir lieli patēriņa apjomi, tad tas varētu strādāt. Ar prognozējamajiem Ventspils patēriņa apjomiem daudz lētāk būtu uz patērētāja rezervuāriem piegādāt sašķidrināto gāzi ar autotransportu. Tas būs ekonomiski izdevīgāk nekā būvēt kuģu termināli. Klaipēdas terminālis plāno šādas piegādes ar laiku attīstīt. Latvijā kaut kas līdzīgs arī ir redzēts. Ir privātmājas, kas tiek apkurinātas ar propānu. Pie mājas ir cisterna, kuru regulāri piepilda. Ja Ventspilī parādītos lielāka apjoma gāzes patērētājs, tad jau ir notikušas saruna ar uzņēmumu Latrostrans, ka naftas vads varētu tikt pārveidots gāzes transportēšanai. Tas būtu gan lēti, gan efektīvi. Tehniski naftas vada maģistrālo līniju divās vietās šķērso gāzes cauruļvadi. To visu var izdarīt.
- Vai jautājums par SGT termināli Latvijā ir pilnībā noņemts?
- Latvijā ir lieliska dabasgāzes infrastruktūra, kas ir labi savienota ar ietilpīgu krātuvi. Inčukalna gāzes krātuve var nodrošināt Latvijas divu gadu patēriņu. Mums daudz lētāk ir gāzi nopirkt un patērēt no krātuves. Tas ir daudz, daudz lētāk nekā būvēt jaunus termināļus. SGT Latvijā nav nekāda ekonomiska pamata. Ir jādomā par to, kā uzlabot esošo infrastruktūru, kā paaugstināt apgādes drošību, nevis domāt, kā uzbūvēt kaut ko jaunu, neatmaksājot to, kas jau ir uzbūvēts.
- Vai valdība ir ņēmusi vērā LG brīdinājumus par apgādes drošību?
- Ir apgādes drošības regula, kas līdz tirgus atvēršanai Latvijā ir jāievieš. Šobrīd tiek strādāts pie noteikumu projekta. Pagaidām Latvijas enerģētisko drošību nodrošina LG, jo mums licencē tas ir ierakstīts kā pienākums. Redzot, ka šogad Inčukalna gāzes krātuvē citi gāzes krājumus neuzglabā, LG iegādājās papildu apjomus, lai bargas ziemas gadījumā Latvija nepaliktu bez gāzes un siltuma. Ja šogad sals būs 90 dienu garumā, tad Baltijas reģionā būs gāzes deficīts. To, kas notiks Latvijas kaimiņos, es neprognozēšu, bet Latvija būs nodrošināta.
- Kas mainīsies no 3. aprīļa? Kurš vēl tirgos gāzi bez Klaipēdas SGT un Gazprom?
- Latvenergo paziņoja, ka vēlas tirgot gāzi. Acīmredzot viņi pirks gāzi no kāda un pados saviem klientiem. Varētu būt, ka kaut ko piedāvās Eesti Gaas vai Eesti Energia. Pieci tirgotāji varētu būt, bet gāzes izcelsmes vietas ir tikai divas, un tāpēc ir jautājums, kurš varēs piedāvāt labāku cenu.
- Cik ilgi varēsim baudīt zemas energoresursu cenas?
- Zemas energoresursu cenas norāda uz problēmām pasaules ekonomikā. Kad globālā ekonomika aug, tad pieaug arī pieprasījums pēc naftas un gāzes. Ekonomiskā stagnācija sakrita ar polisko konjunktūru - ASV un Krievijas attiecību pasliktināšanos. Zemas cenas rāda, ka nedz ekonomiski, nedz politiski pasaule nav īsti vesela. Taču zemas energoresursu cenas ir milzīgs ieguvums Latvijai. Mēs esam energoresursu importētāji. No zemajām energoresursu cenām ieguvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo siltuma tarifi pilsētās, kurās siltumu nodrošina ar gāzi, samazinājās. Piemēram, Rīgas siltuma tarifi pret pagājušo gadu ir par 15% mazāki.
Zemas energoresursu cenas ir milzīgs ieguvums arī citām ES valstīm, piemēram, Vācijai, kas ir liels rūpniecisks ražotājs un energoresursu importētājs.
- Ar iepriekšējo valdību LG dialogs neveidojās, kā ir pašlaik?
- Ar Māra Kučinska valdību, gan ar premjerministru, gan ekonomikas ministru dialogs noris konstruktīvi. Lai nākamgad atvērtu tirgu, ir jārada plaša normatīvā bāze, kuras vēl nav, bet pagaidām viss notiek atbilstoši grafikam.
Kas būtu svarīgi? Latvijas augstākā līmeņa politikai ir jākļūst nacionālai! Nevis nacionālistiskai, bet tā ir jāveido atbilstoši nacionālajām interesēm. Pēdējā pusotra gada laikā mani pārsteidza, ka daudzi Latvijas politiķi nedarbojās nevis ar Latvijas, bet ar Lietuvas problēmu risināšanu. Par katru cenu ir jāved gāze no Lietuvas. Tas ir ekonomiski nepamatoti un neatbilst Latvijas nacionālajām interesēm. Ja nākotnē Inčukalnā tiks uzglabāts tikai Latvijai nepieciešamais gāzes apjoms, tad izrēķiniet, cik tas maksās Latvijas iedzīvotājiem. Tad pilnīgi visas Inčukalna gāzes krātuves izmaksas, kuras agrāk tika segtas arī no Igaunijas un Krievijas patēriņa, būs jāmaksā tikai Latvijas gāzes patērētājiem.
Gāzes tirgus reforma ir nopietna reforma, kas ietekmēs valsts likteni. Latvija nevajag izdabāt citu interesēm. Latvijai ir jāvadās atbilstoši savām interesēm. Tas ir pats galvenais.