Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par Latvijas rūpniecību augustā devuši iemeslu paraugpiemēram tam, kā šādos skaitļos jebkurš var atrast visu, ko vien viņš grib.
Sāksim CSP datu skaidrojumu salīdzinājumu ar Ekonomikas ministrijas vēstījumu zem nosaukuma Augustā apstrādes rūpniecības izlaide pieauga par 7,9%: «Pēc neliela apstrādes rūpniecības izlaides samazinājuma šā gada jūlijā tās apjomi augustā bija par 7,9% lielāki nekā pirms gada» - kas var būt labāks par šo! Proti, Latvijas rūpniecības pieauguma temps izrādās sasniedzis un pat pārsniedzis līdz šim par attīstības etalonu izmantoto Ķīnas tautsaimniecības pieauguma tempu.
Tālāk grūti noticēt savām acīm, ieraugot par tiem pašiem CSP datiem sniegto Swedbank atsauksmi Apstrādes rūpniecība mazliet pieklususi: «Pēc spēcīgā snieguma maijā un jūnijā apstrādes rūpniecība šķiet mazliet pieklususi. Jau jūlijā novērojām, ka ražošanas apjomu izaugsme sāka noplakt. Šī tendence turpinājās arī augustā, kad apjomu pieaugums pret iepriekšējo gadu bija vairs tikai 2,8%. Salīdzinājumam - jūlijā novērojām 3,4% pieaugumu. Produkcijas izlaide augustā bija par 1,7% mazāka nekā jūlijā...» Tas pats no bankas Citadele, ka Augustā rūpniecībā vājākais pieaugums pēdējo mēnešu laikā: «Pēc ļoti pozitīvajiem rezultātiem otrajā ceturksnī rūpniecības pieaugums trešajā ceturksnī kļuvis krietni piezemētāks, un augustā apstrādes rūpniecības izlaide augusi vien par 2,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu, savukārt kopējā rūpniecības izlaide pat samazinājusies par 0,5%...»; šādā pašā veidā arī SEB banka izskaidro CSP datus zem nosaukuma Rūpniecība - divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ, un to pašu nozīmē arī DNB bankas konstatējums, ka «aug uz rūpniecību liktās cerības, vai arī pati rūpniecība?» Aiz jautājuma skaidrojums, ka «augustā apstrādes rūpniecības izlaide gada griezumā ir pieaugusi mēreni, par 2,8%. Taču salīdzinājumā ar jūliju izlaide sezonāli izlīdzinātajos datos ir par 1,7% mazāka...». Ja viena un tā paša CSP datu laidiena skaidrojumu absolūtais pretstats pamanīts, tad neko daudz vairs nelīdz Finanšu ministrijas apgalvojums Apstrādes rūpniecības izaugsmi augustā nodrošina nozares diversificētā struktūra.
Šeit sniegtā pretējo apgalvojumu kolekcija noved līdz diviem secinājumiem. Pirmais, ka sabiedrības nauda CSP (Eurostat utt.) uzturēšanai tiek tērēta tieši tāpēc, lai katrs sabiedrības loceklis no CSP ciparu blāķiem atrastu to, ko viņš grib atrast. Otrais, ka ierēdņu un banku darbinieku intereses šobrīd ir pilnīgi pretējas. Ierēdņu atrastais cipars +7,9% īstenībā nozīmē prasību piemest viņu algām procentus desmit, ja jau ekonomika aug tādā tempā. Banku ideologiem turpretī dots uzdevums sameklēt pamatojumu un skaidrojumu banku struktūrvienību slēgšanai un kapitāla evakuācijai no Latvijas sarūkošās ekonomikas.