Dabasgāzes tirgus atvēršana Latvijā varētu veicināt tās patēriņu, aģentūrai LETA sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) jaunais valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Jānis Patmalnieks.
"Es domāju, ka kopumā šis process [gāzes tirgus atvēršana] virzās pozitīvi un saskaņā ar grafiku gan no AS "Latvijas Gāze", gan ministrijas, gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas puses. Uzņēmuma akcionāri ir pieņēmuši lēmumu par kompānijas sadalīšanu, ministrija un regulators aktīvi izstrādā normatīvo bāzi," sacīja Patmalnieks.
Taujāts, vai jau tagad redz kādus konkrētus komersantus, kas varētu iesaistīties brīvā gāzes tirgus juridisko personu segmentā nākamgad, viņš norādīja, ka situācija varētu būt līdzīga kā brīvajā elektroenerģijas tirgū. "Es domāju, ka būs līdzīgi kā elektroenerģijas tirgū. Būs redzamie spēlētāji, kuri ir publiski, kuriem ir svarīgi, lai viņus pazīst. Tāpat būs neredzamie spēlētāji. Piemēram, elektroenerģijas tirgū ir 15 tirgotāji. Es pieņemu, ka patlaban ir klusie vērotāji, kas skatās uz tirgus atvēršanas virzību un vērtē savas iespēja tajā un varētu vienā brīdī pieņemt lēmumu, ka iesaistās tirgū. Patlaban par gatavību darboties brīvajā tirgū jau ir paziņojis "Enefit", bet kopumā patlaban mums ir jāsagatavo normatīvā bāzē, tad jau varētu gaidīt arī citu tirgotāju paziņojumus," pauda EM valsts sekretāra vietnieks.
Savukārt, komentējot "Latvijas Gāzes" vadības un padomes pārstāvju retoriku par izmaksu pieaugumu patērētājiem līdz ar tirgus atvēršanu, Patmalnieks uzsvēra, ka jānodala divas lietas - dabasgāzes cena un sistēmas pakalpojums. "Liela loma infrastruktūras tarifu apmērā būs arī pašai "Latvijas Gāzei" un tam, cik lielā mērā uzņēmums būs vērts uz darbības efektivizāciju un dažādu procesu uzlabošanu. Saistībā ar dabasgāzes cenu patlaban varam redzēt, ka mums ir divi piegādes avoti [Krievijas "Gazprom" gāze, kas tiek transportēta par maģistrālajiem cauruļvadiem, un Lietuvas sašķidrinātās gāzes terminālis]. Sagaidām, ka līdz ar Polijas-Lietuvas savienojuma izveidi pēc 2020.gada būs vēl viena iespēja piegādāt dabasgāzi. Potenciālie gāzes piegādātāji Latvijas tirgum savā starpā konkurēs ar cenu. Kāda tā nākotnē būs, ir atkarīgs no tirgus situācijas. Prognozēt ir grūti, bet kopumā mēs redzam, ka atbilstoši publiski pieejamai informācijai, kuru apkopojusi Eiropas Komisija, Latvijas patērētāji maksā vairāk nekā vidēji citās Eiropas Savienības valstīs, kas nav mūsu reģionā. Potenciāls samazināties ir, bet viss ir atkarīgs jau no konkrētajiem līgumiem, kas tiks slēgti par gāzes piegādi," viņš klāstīja.
Taujāts, vai nav pamata bažām par dabasgāzes infrastruktūras izmantošanas tarifu pieaugumu, ņemot vērā, ka krīt resursa patēriņš Latvijā, savukārt tarifi nav pārskatīti jau gadiem, EM valsts sekretāra vietnieks sacīja, ka brīvais tirgus patēriņu varētu veicināt.
"Jāskatās, kuros segmentos patēriņš krītas un izmaksas mainās. Tas ir atkarīgs no paša uzņēmuma un regulatora spējas kompāniju regulēt. Brīvs dabasgāzes tirgus un konkurētspējīga cena veicinātu patēriņu. Līdzšinējās cenu politikas dēļ, kas bija ievērojami augstāka nekā citās Eiropas Savienības valstīs, dabasgāzes patēriņš, visticamāk, arī ir krities. Dabasgāze kā resurss arī ir piekāpusies citiem resursiem. Globālā konkurencē dabasgāze līdz šim ir zaudējusi," teica Patmalnieks.
Aģentūra LETA jau rakstīja, Saeima 10.februārī apstiprināja Enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā un "Latvijas Gāzes" sadalīšanu.
Atbilstoši "Latvijas Gāzes" aplēsēm pēc gāzes tirgus atvēršanas 2017.gada 3.aprīlī aptuveni 7000 kompānijas klientu būs jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs. Šī prasība neattieksies uz mājsaimniecībām, kuras līdz 2019.gada 3.aprīlim varēs saņemt dabasgāzi par regulētu cenu, ja to vēlēsies.
Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums - "Latvijas Gāze" -, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. "Latvijas Gāzes" lielākie īpašnieki ir Krievijas "Gazprom", Eiropas investīciju banku veidotais "Marguerite Fund", Vācijas "Uniper Ruhrgas International GmbH" un "Itera Latvija".