Rīgas Latviešu biedrības nams grimst parādos

 
©Jānis Saliņš, f64

Tieši pirms mēneša Rīgas Latviešu biedrība (RLB) no darba atbrīvoja ilggadējo priekšsēdētāju Valdi Rūmnieku. Iemesls – ilgi noklusētā patiesība par māmuļas krātajiem parādiem, kas līdz 16. martam ir jau 115 899,03 lati. Lielāko daļu parādu – 88 525 latus – veido nesamaksātie nodokļi. Kopējais RLB šāgada budžets plānots 363 000 latu.

Audita ziņojumā teikts – no 2003. līdz 2009. gadam RLB ar peļņu strādājusi 2005. un 2008. gadā. 2009. gadā zaudējumi bijuši 79 191 lats. No 2003. gada kopējā uzkrātā zaudējumu summa uz 2009. gada 31. decembri veido 256 663 latus. Vairākiem darbiniekiem papildus tiešajiem darba pienākumiem uzticēti līdzīgi, par kuriem maksāts dāsns atalgojums. 2009. gada ieņēmumi salīdzinājumā ar 2008. gadu ir samazinājušies par 80,51 procentu, bet izdevumi tikai par 28,68 procentiem.

Taisnību noklusēja

Pagājušā gada rudenī, kad vairāki avoti Neatkarīgajai norādīja uz aizdomām par finanšu problēmām RLB, tās vadītājs V. Rūmnieks noliedza un apgalvoja, ka viss ir labi. Gada sākumā izskanēja informācija, ka māmuļas parādi jau sniedzoties tuvu miljonam latu. "Nelaime bija tā, ka neviens nedarīja šo faktu zināmu RLB domei. Laikam bija cerība, ka ar visu tiks galā, taču šis jautājums bija jākustina. Mēs paši par parādu uzzinājām tikai janvāra pirmajās nedēļās, kad no Valsts ieņēmumu dienesta saņēmām informāciju par nenomaksātajiem nodokļiem," klāsta RLB Statūtu un ētikas komisijas vadītāja Aina Blinkena.

Lai tiktu skaidrībā ar reālo finansiālo situāciju, RLB veica revīziju. Uzņēmuma Ava Financia valdes priekšsēdētājs Normunds Staļģis Neatkarīgajai atzīst, ka kopumā RLB darbība ir bijusi nesaimnieciska. "Jāsaimnieko tā, lai būtu peļņa, taču RLB tas netika ievērots un nesaimnieciskās rīcības dēļ radās zaudējumi," ir pārliecināts N. Staļģis.

Krīzes pirksts

A. Blinkena nevēlas, lai atkārtotos reiz deviņdesmitajos gados piedzīvotais – ārzemnieku interese par vērienīgā nama iegūšanu. "Tas ir nepieļaujami, lai RLB nonāktu ķīlnieka lomā, jo tik tiešām izskanēja sarunas, ka parādu segšanai varētu ņemt kredītu," atminas Statūtu un ētikas komisijas vadītāja.

No darba atbrīvotais RLB priekšsēdis V. Rūmnieks atzīst, ka bija jārīkojas ātrāk un jādomā par līdzekļu taupīšanu, taču "pamatproblēma ir tā, ka kultūras organizācijai izmisīgi jādomā par iespēju, kur un kā nopelnīt". Problēma radusies pēc trekno gadu beigām, kad stājās spēkā aizliegums valsts iestādēm rīkot dažādas balles, jo tieši ministrijas un to padotības iestādes māmuļā bieži rīkoja dažādus pasākumus.

Visu bezmaksas

Pirms mēneša RLB priekšsēdētāja amatā ieceltais Ingmārs Čaklais atklāj, ka šajā laikā ar Valsts ieņēmumu dienestu panākta vienošanās par nodokļu parāda atlikšanu un pakāpenisku tā atmaksāšanu. Lai arī salīdzinoši nedaudz, taču RLB palikusi parādā algu bijušajam RLB vadītājam V. Rūmniekam – 1542 latus un viņa vietniekam Jānim Jurkānam – 1304 latus.

"Kamēr ir parādi, nevaram pretendēt uz projektu konkursiem, jo ienākumus RLB gūst no pastāvīgajām īrēm – telpu nomas," saka I. Čaklais. Viņš piebilst, ka biedrība nesaņem nevienu santīmu kā dotāciju ne no valsts, ne pašvaldības ēkas uzturēšanai un izdzīvošanai. Taču ir bijuši dažādi pašvaldības atbalstīti projekti, piemēram, lifta iegāde.

"Katru dienu veras kabineta durvis ar lūgumiem par bezmaksas telpu izmantošanu. Ir sajūta, ka mēs dzīvojam no kaut kā cita, jo tās pašas gaismas ieslēgšana ir izmaksas, bet kaut kur taču ir jānopelna. Biedrībai nav tādas naudas, lai varētu atļauties bezmaksas telpu iznomāšanu," uzsver RLB priekšsēdis.

Visticamāk, iepriekšējā vadītāja teju astoņu gadu darbības laikā šāda prakse tika īstenota itin bieži, kālab radušies pamatīgi zaudējumi neiegūto ienākumu dēļ. Taču, lai varētu papildināt budžetu, jaunais RLB vadītājs ir nolēmis padarīt māmuļu pieejamāku, regulāri tajā organizējot dažāda veida pasākumus.

Atdzīvinās biedrību

"Mēs gribam atdzīvināt biedrību kopumā. Kaut vai ar dalību Muzeju naktī, rīkot jaunas balles, atklāt augstas klases restorānu ar āra terasi, kas biedrībai būtu par vienu lietu vairāk. Kopā ar inteliģences apvienību rīkot diskusijas, amatnieku tirdziņus. Svarīgi ir dabūt šeit kādas aktivitātes, lai cilvēki pierod, ka te ir dzīvība," pārliecināts I. Čaklais.

Viņš noliedz, ka parādu dēļ varētu rasties maksātnespēja. Optimistiskās prognozes liecinot, ka esošo 115 000 latu lielā parāda segšanai vajadzētu nedaudz vairāk par gadu, piesardzīgākās – četrus gadus.

***

VIEDOKĻI

Bijušais RLB priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks:

– Parādu cēlonis ir krīze. Biedrībai galvenie ienākumi bija no telpu nomas – īslaicīgās īres pasākumiem un ilgtermiņa birojiem un uzņēmumiem. Faktiski ar to brīdi, kad valsts iestādēm aizliedza rīkot balles, sākās problēmas, jo pamatīgi samazinājās pasākumu skaits. Arī pastāvīgie nomnieki pameta RLB. Nelaime jau tāda, ka biedrības nams ir liels un tā uzturēšanai nepieciešami milzīgi resursi.

RLB Literatūras komisijas vadītājs Ēriks Hānbergs:

– Uzskatu, ka viss ir jāizvērtē līdzsvaroti. Daudzām citām iestādēm iet grūti un ir līdzīgas problēmas. Arī mēs esam tādā situācijā, taču atbildību par notikušo jau ir uzņēmusies iepriekšējā vadība. Kopumā noskaņojums ir optimistisks, jo rudenī noteikti būs vairāk pasākumu un līdz ar to palielināsies ieņēmumi. Nešaubos, ka izdosies atrisināt šīs problēmas.

 

Abonē