Aptauja: Iedzīvotāji nelabprāt uzticas Latvijas komercbankām

© f64

Iedzīvotāji ir šaubīgi par to, vai Latvijas komercbankām var uzticēties, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Lūdzot iedzīvotājiem novērtēt apgalvojumu par to, ka Latvijas komercbankām var uzticēties, respondentu viedoklis sadalījās gandrīz vienādās proporcijās - 47% šādam apgalvojumam nepiekrita, savukārt 45% - piekrita. Vēl deviņiem procentiem iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Šogad fiksētais vērtējums ir nenoteiktākais kopš attieksmes mērīšanas sākuma par šo tematu. Līdz šim bija novērotas krasākas atšķirības viedokļu dalījumā.

Vislielākā uzticība Latvijas komercbankām fiksēta 2005. un 2007.gadā, kad tām uzticējās 55% iedzīvotāju. Savukārt pretējs viedoklis visizteiktāk dominēja 1999.gadā, kad apgalvojumam, ka Latvijas komercbankām var uzticēties, nepiekrita 74% iedzīvotāju.

Kopumā iedzīvotāju attieksme pret minēto apgalvojumu 18 gadu laikā bijusi ļoti mainīga, turklāt izteikti viedokļu maiņas procesi notikuši pēc vērā ņemamiem notikumiem sektorā, piemēram, pēc Krievijas krīzes, "Parex" sabrukuma, "Krājbankas" aizvēršanas.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais