Kaķus alpīnistus glābj, bet ne uzreiz
Tieši tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad glābēji devušies no dažādām ķezām izpestīt ļoti daudz kaķu. Visbiežāk tie bija uzrāpušies kokā un, kā uzskatīja kaķu saimnieki vai līdzjūtīgi garāmgājēji, saviem spēkiem nespēja tikt lejā. Kāds rekordists kokā notupējis pat septiņas dienas.
Glābēji fiksē, ka visvairāk nepamatotu zvanu par kaķiem kokā ir martā un aprīlī, tā dēvētajā runču laikā, jo, ierodoties glābējiem, minči veikli nošļūc no koka un pazūd. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) uzsver, ka pēc pirmā zvana, visticamāk, netrauksies glābt ikvienu kaķi alpīnistu. VUGD glābj bezpalīdzīgā stāvoklī esošus dzīvniekus. Katru gadījumu izvērtē dispečers, tātad zvanu ar lūgumu palīdzēt noķeksēt minku no koka vai augsta zara ir bijis krietni vairāk.
VUGD darbinieki šogad deviņos mēnešos izbraukuši uz 5147 glābšanas darbiem, tajā skaitā 686 reizes palīdzība bijusi nepieciešama dzīvniekiem, informē aģentūra LETA. Visbiežāk jeb 381 gadījumā glābēji palīdzējuši bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem mājdzīvniekiem, savukārt 276 gadījumos palīdzība sniegta savvaļas dzīvniekiem un putniem, bet 29 gadījumos - mājputniem un mājlopiem. Visbiežāk - 316 gadījumos - glābēji devušies palīdzēt kaķiem, kuri uzrāpās kokā, bet saviem spēkiem nespēja tikt lejā, ielīda caurulēs vai arī iekrita ventilācijas šahtās un akās. Arī pagājušā gada deviņos mēnešos VUGD darbinieki bija snieguši palīdzību 600 nelaimē nonākušiem dzīvniekiem un visbiežāk devušies glābt kaķus, kopumā 229.
Šogad jau 140 reižu glābēji izsaukti palīdzēt putniem, kuri ielidojuši ventilācijas šahtās un nespējuši atrast izeju vai sapinušies auklās. Savukārt suņiem palīdzēts tikai 64 reizes.
VUGD vecākā speciāliste Vidzemes reģionā Sandra Vējiņa stāsta - ja glābējiem zvana iedzīvotājs un saka, ka kaķis tikko uzkāpis kokā, viņam iesaka nogaidīt un saviem spēkiem vilināt dzīvnieku zemē. Dispečers izvērtē katru gadījumu, noskaidro, cik ilgi kaķis saviem spēkiem nav varējis norāpties, tāpēc ne vienmēr dzīvnieka nocelšana no koka būs prioritāte. Ja kaķis ir iekļuvis kādā tā dzīvību apdraudošā vietā, tad gan nekavējas. Vismaz Vidzemes pusē samazinājies izsaukumu skaits, kuros aicina glābt kaķus. «Cilvēki saprot, ka vispirms pašiem jāmeklē iespējas palīdzēt,» saka S. Vējiņa. Kaķu īpašniekiem atbildīgāk jāizturas pret saviem mājdzīvniekiem, jo glābēju izsaukumu apmaksā visi nodokļu maksātāji.
S. Vējiņa stāsta, ka, piemēram, zemnieki glābējus tiešām izsauc tad, kad saviem spēkiem vairs nespēj neko izdarīt. Šogad 278 gadījumos glābēji devušies palīgā dzīvniekiem novados, 219 gadījumos dzīvniekiem Rīgā, bet 188 gadījumos - citās republikas pilsētās. Gadās, ka lielie mājlopi iekrīt akās, vircas bedrēs vai iestieg dūņās, purvos, kādā citā slīkšņā. Saimnieki vispirms cenšas rīkoties saviem spēkiem, bet, ja arī tehnika, teiksim, nogrimst purvā, tad aicina palīgā glābējus.
Bet, jā, nocelt iršu pūžņus glābēji brauc tad, ja tie atrodas skolu, bērnudārzu, pansionātu, slimnīcu un citu sabiedrisku iestāžu tuvumā. Privātmāju īpašniekiem jātiek galā saviem spēkiem, jo esot iespējams izsaukt insektu likvidētājus, tas ir maksas pakalpojums. Šogad rudenī Babītē kādā privātmājā sāka spietot irši, un tobrīd ēkā atradās divus gadus veci dvīņi ar saviem vecākiem. Glābēji uz šo izsaukumu nebrauca, bet operatore saimnieku konsultēja pa telefonu, kā rīkoties, kā arī informēja par iespējām izsaukt iršu likvidatorus.