Mājputnu turētājiem Latvijā nav iemesla satraukumam par mājputnu saslimšanu ar putnu gripu, biznesa portālam "Nozare.lv" teica Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta direktora vietnieks Edvīns Oļševskis.
Kā ziņots, šonedēļ kādā piemājas saimniecībā Rumānijā, netālu no robežas ar Ukrainu, atklāta inficēšanās ar putnu gripu jeb vīrusu H5N1, kas ir pirmais šāds gadījums Eiropas Savienībā (ES) gada laikā.
Oļševskis stāsta, ka PVD ir saņēmis informāciju par mājputnu saslimšanas gadījumu Rumānijā. Taču mājputnu turētājiem Latvijā nav iemesla satraukumam, jo saslimšanas gadījums ir konstatēts tālu no Latvijas, turklāt Rumānijas kompetentā uzraudzības iestāde jau ir rīkojusies saskaņā ar ES noteikto kārtību īpaši bīstamu dzīvnieku infekcijas slimību ierobežošanā, samazinot slimības tālākas izplatīšanās risku līdz minimumam. Turklāt Eiropas Komisija jau vakar ar lēmumu ir noteikusi ierobežojumus Rumānijai saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas gadījumu.
"Kad Latvijā atgriezīsies gājputni, PVD uzsāks putnu gripas monitoringu, uz putnu gripu izmeklējot savvaļas putnus. Lai arī Latvijas mājputnu turētājiem nevajag satraukties par putnu gripu, tomēr vajadzētu atcerēties par putnu gripas profilakses pasākumiem. Lai līdz minimumam samazinātu infekcijas nokļūšanas risku saimniecībā, novietnē jānodrošina bioloģiskās drošības pasākumi," atgādina Oļševskis.
Speciālists iesaka mājputnu saimniekiem nepieļaut mājputnu kontaktu (tiešu un netiešu) ar savvaļas putniem, īpaši jāsargā mājputnu barības un dzeramā ūdens krātuves, trauki, kā arī pakaiši no piesārņošanas ar savvaļas putnu ekskrementiem, jāievēro saimniecībā ievesto putnu karantinēšanas principi - optimāli trīs nedēļas no jauna ievestie putni jātur atsevišķi no pārējiem putniem. Dažādas putnu sugas ieteicams turēt atsevišķi. Tas būtu jāievēro arī attiecībā uz putnu vecuma grupām. Regulāri jānodrošina saimniecības pasargāšana no grauzējiem - pelēm un žurkām. Ja novēro pastiprinātu putnu mirstību vai produktivitātes samazināšanos, nekavējoties par to jāinformē veterinārārsts vai PVD pārvalde.
"Putnu gripa ir akūta un ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus elpošanas, gremošanas orgānos un nervu audos. Slimība ir sastopama divās formās - zemi patogēna putnu gripa, kas norit bez īpašām slimības pazīmēm vai tās ir nenozīmīgas, un augsti patogēna putnu gripa, kas var izraisīt lielus zaudējumus putnu ganāmpulkos. Ar putnu gripu slimo dažādu sugu putni. Slimības ierosinātājs ir Orthomyxoviridae ģints Influenza A vīruss," skaidro Oļševskis.
Zemi patogēnās putnu gripas simptomi ir šķaudīšana, trokšņi plaušās, acu asarošana, sinusoīds, depresija, dējības un olu kvalitātes pasliktināšanās.
Augsti patogēna putnu gripas simptomi - pēkšņa, strauja slimības attīstība, masveida nobeigšanās, depresija un atteikšanās no barības, izspūrušas spalvas, nespēks, drudzis, izmainīta gaita, šķidrumu uzkrāšanās audos, zilgana galvas, sekstes, zodlapiņu ādas krāsa, ūdeņaina caureja.
Galvenie vīrusa pārnēsātāji ir savvaļas putni, it īpaši ūdensputni. Inficētie putni izdala vīrusu ar fekālijām un deguna/ acu izdalījumiem. Mājputni var inficēties, tieši kontaktējoties ar inficētiem putniem, caur acu un nāšu gļotādu vai uzņemot vīrusu ar barību vai ūdeni. Slimības pārnēsāšana uz pēcnācējiem nav iespējama, jo inficētie embriji neizšķiļas. Vīrusu var izplatīt arī ar aptraipītu fermas aprīkojumu, olu kastēm, barību, transportlīdzekļiem, neapstrādātām medību trofejām, pakaišiem.
Kā ziņots, putnu gripa ir vīrusa ierosināta infekcijas slimība, ar ko pārsvarā inficējas putni, taču retos gadījumos ar to var saslimt arī cilvēki un citi zīdītāji.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PTO) datiem kopš 2003.gada no tās miruši 290 cilvēki.