KNAB: Administratīvajā tiesā strīdā ar Dravnieci lēmums būtu labvēlīgs KNAB
Saistībā ar bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieces Ilzes Dravenieces strīdā ar KNAB par viņas atjaunošanu amatā tiesas spriedumu, KNAB paskaidro, ka viens no galvenajiem tiesas argumentiem, kāpēc tiesa izlēmusi par labu I.Draveniecei, ir tas, ka I.Dravenieces ilglaicīgā prettiesiskā rīcība neesot radījusi būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, skaidro birojs.
KNAB respektē tiesas nolēmumu, taču vienlaikus norāda, ka tīša amata pienākumu nepildīšana un šo pienākumus nolaidīga pildīšana ir prettiesiskās rīcības faktiskās sekas. Nav pieļaujama KNAB priekšnieka tiesisko pamatotu uzdevumu nepildīšana tādā iestādē kā KNAB, ņemot vērā KNAB īpašo tiesisko statusu un tam piešķirto kompetenci. Līdzīgus secinājumus, novērtējot KNAB amatpersonas pārkāpuma rezultātā radušos seku nozīmi, ir paudusi arī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2015.gada 3.jūnijā spriedumā lietā Nr.C27161914 (Lietvedības Nr.CA-1790/21, 2015.g.).
KNAB uzskata, ka lietas iztiesāšanā būtiskā nozīme bija faktam, ka J.Strīķe, pildot KNAB priekšnieka pienākumus no 2013.gada 1.jūlija līdz 7.jūlijam un no 2013.gada 22.jūlija līdz 30.jūlijam, atcēla KNAB priekšnieka 2013.gada 27.jūnija rīkojumu Nr.23-2/368, ar kuru Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai tika piemērots disciplinārsods. Par dienesta pilnvaru pārsniegšanu J.Strīķei tika piemērots disciplinārsods-rājiens, ar pirmās instances tiesas spriedumu J.Strīķes prasība par disciplinārsoda atcelšanu noraidīta.
KNAB uzskata, ka, ja minētā lieta tiktu skatīta administratīvajā tiesā pēc administratīvā procesa principiem, rezultāts varētu būt labvēlīgs KNAB.
Tāpat KNAB vērš uzmanību, ka zaudētajā J.Strīķes tiesvedības lietā tiesa nevērtēja J.Strīķes pārkāpumus pēc būtības, bet vērtēja atbrīvošanas procedūru. Tieši I.Draveniece bija atbildīga par novērtēšanas procesu iestādē.
Kā iepriekš ziņots, bijušās KNAB darbinieces Ilzes Dravenieces strīdā ar KNAB par viņas atjaunošanu amatā ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru no biroja par labu Draveniecei piedzīta vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavēšanu 35 543 eiro apmērā.