Dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta organizatori vakar stāstīja par savām norunām, kā sadalīt dzelzceļa būvdarbus un nu jau piecus miljardus eiro, cik šie būvdarbi varētu izmaksāt.
Rail Baltica projekta izpildei trīs Baltijas valstis ir nodibinājušas gan kopēju akciju sabiedrību RB Rail, gan vairākus citus uzņēmumus atsevišķi katrā valstī. Šo uzņēmumu kopuma uzdevums vēl nav kaut ko būvēt (pētīt, projektēt), bet tikai pasūtīt būvdarbus un nopirkt būvniekiem vajadzīgās dzelzceļa sliedes un ļoti daudzas citas dzelzceļa aprīkojuma sastāvdaļas.
Projekta autoru savstarpējo neuzticību šobrīd manifestē Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai ģenerāldirektors Stasis Dailīdka ar atsacīšanos parakstīt līgumu, kas uzliktu arī viņa uzņēmumam pienākumus Rail Baltica projekta izpildē. Pirmkārt, viņam vispirms jāpiedalās kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošajā tranzītuzņēmumu vadītāju apspriedē, kas nekādi netraucēja līgumu parakstīt Latvijas amatpersonām, kuras tāpat bija devušās uz Minsku. Otrkārt, tieši viņa juristi pārbaudīšot, vai līgumā nav ierakstīts kaut kas kaitīgs Lietuvai, ko varbūt nav spējusi pamanīt Lietuvas Satiksmes ministrija, pirms līgumu parakstīja Lietuvas ministrs. Šādās izdarībās var saskatīt gan Lietuvas amatpersonu savstarpējo rēķinu kārtošanu, ko saasina 9. oktobrī paredzētās Seima vēlēšanas, gan Latvijas, Igaunijas un varbūt arī Polijas provocēšanu, gan projektu finansējošās Eiropas Komisijas pacietības pārbaudi un varbūt vēl kaut ko, kas labāk zināms varbūt lietuviešiem, bet varbūt tikai psihiatriem vai izlūkdienestu aģentiem. Šādā stilā turpinot, Rail Baltica paliks tikai uz papīra, pat ja papīrus izdotos sakārtot. Tomēr tas nenozīmē, ka Rail Baltica projekta izjukšana jau ir nepārprotami skaidra. Lai nu būtu tā, kā vakar teica RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa, ka tikšot darīts viss, lai vilciens 2025. gadā izbrauktu no Tallinas stacijas.
Nākamo jautājuma zīmi uz Rail Baltica projekta uzlika B. Rubesas atklāsme, ka projekta izmaksas tiek rēķinātas nu jau piecu miljardu eiro līmeni. Iepriekš izmaksās tika nosaukti 3,68 miljardi eiro, no kuriem trīs miljardi būtu Eiropas Savienības dāvinājums. Tagad klīst visdažādākie minējumi par to, kā šīs dāvanas izmēru varētu ietekmēt Lielbritānijas izstāšanās no savienības, kam vajadzētu izbeigt šīs valsts iemaksas ES budžetā.
Rail Baltica sadārdzinājumu un ES finansējuma samazinājumu nespēs nosegt trīs Baltijas valstis, toties viens vai divi miljardi eiro ir niecība pret tiem 80 miljardiem eiro mēnesī, cik tagad nodrukā un uz komercbanku kontiem sakrāmē Eiropas Centrālā banka. Lūk, kur meklējams finansējuma avots itin visam, tikai viss kļūst aizvien dārgāks. Ja vilcieni Rail Baltica trasē tiešām sāks kustēties 2025. gadā, tad darbu tāme izrādīsies robežās starp 50 un 500 miljardiem eiro. Citiem vārdiem sakot, Rail Baltica var zaudēt aktualitāti tajās izmaiņās, kas līdz 2025. gadam notiks Eiropā.